Interpretācija par partiju reitingiem martā

Nedaudz papētot Latvijas Fakti pētījumu par partiju reitingiem martā, man sanāca sarēķināt interesantus rezultātus.

Ja atmetam tos respondentus, kas neplāno doties uz vēlēšanām, jo viņu viedoklis rezultātus neietekmēs, un pieņemam, ka tie, kuri vēl nav izdomājuši sadalīs savas balsis ar tādu pašu attiecību, ka tie, kuri zin par ko balsot, tad, notiekot rīt vēlēšanām, 5% barjeru pārvarēs tikai 4 partijas (pat ne partijas, bet gan politisko organizāciju apvienības):

  • Vienotība – 29,3% (38 vietas);
  • Saskaņas centrs (SC) – 27,8% (36 vietas);
  • Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 12,6% (17 vietas);
  • Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) – 6,5% (9 vietas).

Un ja vien Vienotības biedri nesastrīdēsies (kā zināms, viņiem mēdz gadīties nesaskaņas) un atradīs kopīgu valodu ar ZZS, tad rezultātā varētu sanākt pat ļoti stabila valdība.

Paldies Pēterim Krišjānim par saiti uz diena.lv rakstu.

Vienotība? Vai JL 2.0?

Uzreiz brīdinu, ka virsraksts ir sanācis bišķi par “skaļu”, bet nu tomēr.

Parasti, man ir sanācis izvairīties no izteikti politiskām tēmām, bet šoreiz es nespēju noturēties. Politiskās apvienības Vienotība dibināšanas fakts tomēr ir gana interesants. It īpaši šogad – 10. Saeimas vēlēšanu gadā. Vienotību pamatā veido trīs politiskas partijas Jaunais Laiks, Pilsoniskā Savienība un Sabiedrība Citai Politikai. JL jau eksistē ilgāku brīdi, bet PS un SCP ir viedojušies pirms dažiem gadiem kārtējo politisko nesaskaņu rezultātā. Un ja vēl SCP vismaz veido “jaunas sejas politikā”, tad PS valdē ir gana daudz politiķu ar stāžu, no gandrīz puse (7 no 15 cilvēkiem) ir bijušie JL biedri.

Un parēķinam vēl, tad šo trīs partiju valdēs kopā ir 12 (JL) + 15 (PS) + 9 (SCP) = 36 cilvēki. Un ko šiem cilvēkiem vismaz 19 cilvēki bija vai ir JL biedri jeb vairāk nekā puse. Rodas retorisks jautājums… Toreiz nemācēja sastrādāties, vai tiešām pratīs šoreiz?