WiFi atjaunošana pēc iemidzināšanas

Kā jau pāris reizes rakstīju (šeit un šeit), manu datoru piemeklēja problēmas ar WiFi kartes darbības atjaunošanu pēc iemidzināšanas (hibernate). Par laimi problēma izrādījās diezgan triviāla un nebija saistīta ar pašu iekārtu.

Iekš Ubuntu problēmas risinājums bija vienkāršs: vajadzēja izveidot failu /etc/acpi/resume.d/64-dhclient.sh ar saturu:

#!/bin/sh
dhclient

Risinājumu atradu iekš Launchpad.

Paldies, endrju un MZM par jūsu padomiem, tikai tos pārbaudīt dzīvē man nebija izdevies/nācies. ;)

Un atkal par Ubuntu un Lattelecom WiFi

Izrādās, ka pēc būtības tādas problēmas, ko es aprakstīju rakstā “Ubuntu un Lattelecom WiFi” nav. Šajā sakarā visdrīzāk ir vainojams mans dators.

Problēma ir tāda, ja operētājsistēma tiek pamodināta no hibernate stāvokļa, tad dažkārt mana datora WiFi karte (Intel PRO/Wireless 2200BG) nedarbojas kā tai pienāktos. Šī problēma novērta gan zem Ubuntu (7.04 un 7.10), gan zem Windows XP Home Edition.

Tomēr šāda problēma nav novērojama, kad operētājsistēma tiek sāknēta no nulles.

Ubuntu, Gnome, OpenOffice.org u.c. jeb mani iespaidi par atvērtā koda programmatūru

Ar šo rakstu es mēģinu uzsākt rakstu sēriju, kuros es centīšos ar jums dalīties savos iespaidos par atvērtā koda programmatūru. Šajos rakstos atspoguļosies tikai tikai mans subjektīvais viedoklis, kas radies par katru no programmām, ko esmu tikai izmēģinājis vai jau ikdienā lietoju. Bet iesākumam neliela atkāpe pagātnē…

Mandrake – pats sākums

Pašu atvērto koda programmatūru jau lietoju kādus 5..6 gadus, kopš izmēģināju Mandrake 7. Toreiz tā bija vienkārša paspēlēšanās un drīzumā par to Mandrake tika aizmirsts.

Red Hat Linux – pirmai nopietnais mēģinājums

Kādu laiku vēlāk es pamēģināju pilnībā migrēt uz Linux. Toreiz, ja nemaldos, biju mēģinājis dzīvot zem Red Hat Linux 9. Arī darbā toreiz biju uzlicis sev šo pašu vidi. Biju ilgi un cītīgi to lietojis līdz man radās nepieciešamība pēc Windows, jo man bija jātaisa mans kursa darbs un bija vajadzīgs Turbo Pascal. Vēlāk gan es savu kursa darbu biju uztaisījis iekš FreePascal, bet tomēr paliku izmantot Windows.

Fedora Core – šoreiz tikai darbā

Atgriešanās pie Linux jau Fedora Core veidolā man pirms pāris gadiem, kad man to nācās izmantot darbā, bet es pārāk par to nebēdājos. Sākumā virsu tika likts virsū Fedora Core 4. Vēlāk ar nepacietību sagaidīts Fedora Core 5. Toties interese pret Linux izzuda, kad iegādājos savu portatīvo datoru, kurš tika aktīvi izmantots darbam un uz kura, protams, bija preinstalēts Windows.

Noslēgumam jeb situācija šodien

Ja atskatās atpakaļ un tad salīdzina ar mūsdienu situāciju, tad var redzēt, ka atvērtā koda kopiena ir gājusi patiešām garu ceļu un ir sasniegusi daudz. Kā jau ir iepriekš rakstīju, šobrīd uz mana uzticamā datora dzīvojas Ubuntu. Šī sistēma tiešām ir lietotājam draudzīga. Vairs nav nepieciešamības eksperimentēt un pārkompilēt kodolu, lai piedabūtu darboties kādu iekārtu savā datorā. Vairs nav jālien nez kādos teksta failos, lai pielāgotu sistēmu savām vajadzībām.

Protams, ir arī trūkumi salīdzinājumā ar komerciālajām vidēm, bet dažos aspektos brīvā programmatūra ir gājusi tālāk. Piemēram, ja lietotājam rodas nepieciešamība pēc kādas programmas, kas vēl nav viņa datorā, viņam vienkārši ir no galvenās izvēlnes jāizvēlas Add/Remove, jāatķeksē vēlamā programma un jāapstiprina vēlamās izmaiņas. Pēc mirkļa izvēlētā programma jau ir viņa datorā. Vai jūs varat, ko tādu iedomāties iekš Windows?

Labi… Šoreiz beigšu uz šīs retoriskās nots, bet nākamreiz pastāstīšu par Compiz Fusion.