Atslodze dabai?

Papildināju tekstu ar datiem par CO2 izmešiem.

Nu ja vairākas dienas turpinās Eyjafjallajökull izvirdums, kas traucē aviosatiksmi, tāpēc daudzi steidzas izmantot alternatīvos sauszemes transporta veidus, tajā skaitā automašīnas. Tad lūk, jautājums, kāds pārvietošanās veids dabai draudzīgāks.

Par pamatu ņemsim maršrutu Rīga – Brisele. Salīdzināšu Airbus A320 un piecvietīgo vieglo automašīnu.

Degviela

Lidmašīna

Daži dati par Airbus A320-200:

  • Pasažieru skaits: 180;
  • Maksimālā lidojuma attālums: 5900 km;
  • Maksimālais diegvielas daudzums: 24210 l.

No šiem rādītājiem var izskaitļot, ka uz vienu cilvēkkilometru Airbus A320-200 patērē 0,0227 l degvielas.

Attālums starp Rīgas un Briseles lidostām ir 1433 km, tātad lidojumam no Rīgas līdz Briselei uz 1 pasažieri vajag patērēt aptuveni 32,53 l degvielas.

Automašīna

Saviem aprēķiniem, pieņemšu, ka automašīna patērē 6,6 l benzīna uz 100 km (faktiskais manas mašīnas patēriņš). Piecvietīgā automāšinā, izņemot vadītāju, var iesēdināt 4 pasažierus. Tātad automašīna uz vienu cilvēkkilometru patērē 0,0165 l benzīna.

Pa autoceļiem attālums starp Rīgu un Briseli ir 1981 km, tātad brauciem no Rīgas līdz Briselei uz 1 pasažieri vajag patērēt aptuveni 32,69 l benzīna. Ja pieņem, ka automašīna atpakaļ atgriežas tukša, tad viena pasāžiera nogādāšanai uz Briseli vajag 65,37 l.

CO2 izmeši

Lidmašīna

Izmantojot Atmosfair.com kalkulatoru, var aprēķināt, ka lidojumam no Rīgās uz Briseli (Airbus A320-200, lidojot pēc saraksta, ekonomiskajā klasē) uz 1 pasažieri pienāksies 290 kg CO2.

Automašīna

Variants Nr. 1 – pēc izmešu normas

Manai mašīnai noteiktā CO2 izmešu norma ir 139 g/km, to arī izmantošu aprēķinos. Un rezultātā sanāk, ka ceļojuma laikā no Rīgas uz Briseli tiks izdalīti 276 kg CO2 jeb uz 1 pasažieri pienāksies 69 kg.

Variants Nr. 2 – pēc degvielas vidējā patēriņa

Ņemot par pamatu aprēķiniem patēriņu 6,6 l/100km un to faktu, ka no 1 l benzīna, sadedzinot, izdalās 2,345 kg CO2. Tad sanāk, ka brauciena laikā tiks izmesti 299 kg CO2 jeb uz 1 pasažieri pienāksies 75 kg.

Secinājums

Jā, mani aprēķini ir ļoti aptuveni, tomēr dažus secinājumus atļaušos izteikt. Lai gan lidmašīna patērē uz vienu cilvēkkilometru par ~40% vairāk nekā automašīna, toties lidmašīna spēj spēj kompensēt šo kaitējumu nolidojot īsāku attālumu nekā ir jāveic automāšīnai. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka lidmašīnas arī nelido gluži pa taisnu līniju.

Arī būtiski lielāku kaitējumu dabai var nodarīt tas fakts, ka visdrīzāk šajā situācijā automašīna atgriezīsies atpakaļ tukša, tāpēc mašīnas radītais piesārņojums dubultoties.

Ja apskatās, kas uz CO2 daudzumu, kas tiks izdalīts atmosfērā, tad var redzēt, ka rēķināt pēc patērētās degvielas daudzuma nav gluži pareizi. Domāju, ka tagad aprēķinātie skaitļi ir daudz daiļrunīgāki nekā iepriekš, un domāju, nekādus papildus secinājumus no manas puses nevajag.

Velosipēdistam, izbraucot uz brauktuves, nekad nav priekšroka

Vakardienas Zebra beidzot skaidri un gaiši paskaidroja, kam tad īsti ir priekšroka uz gājēju pārejas – velobraucējam vai autobraucējam. Tad nu lūk, atbilde ir, ka šādās situācijā, priekšrocība ir automašīnai. Un ja nu velobraucējs grib izmantot gājēja priekšrocības, tad viņam arī jākļūst par gājēju, nokāpjot no sava riteņa un stumjot to pāri braucamajai daļai.

Video, sižets par velobraucējiem no 3:43.

Par attieksmi

Zinu, ka būtu jāraksta tikai par labu, bet sliktu vienkārši jāaizmirst. Bet šoreiz kaut kā nesanāk pieturēties pie šī principa.

Šodien Kārļa Ulmaņa gatves un Vienības gatves krustojumā nedarbojās luksofors – tikai mirgoja dzeltenais. Un kā izrādījās, tad Vienības gatve ir galvenais attiecībā pret Kārļa Ulmaņa gatvi. Tā nu Kārļa Ulmaņa gatvē sāka veidoties sastrēgumi abos virzienos.

Piezvanīju uz RDSD un apjautājos, vai šie nevar noorganizēt kādu regulētāju uz šo krustojumu, un pastāstīja, ka regulētāji atteicās braukt uz šo krustojumu. Tā nu es aizdomājos, kas ir atbildīgs par satiksmes regulēšanu šādos gadījumos un kāpēc tie atteicās. Tā nu es izdomāju, ka par šo varētu būt atbildīgs Satiksmes uzraudzības birojs jeb ceļu policija (kļūdos? labojiet lūdzu!). Kāpēc viņi atteicās braukt? – lūk tas ir jautājums, kam es gribētu zināt atbildi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viena ekipāža pati brauca pa Kārļa Ulmaņa gatvi un tajā esošajiem policijas darbiniekiem noteikti bija priekšstats par to situācija, kas bija izveidojusies šajā krustojumā.