Par attieksmi pret pircējiem

Ziemassvētku un Jaungada iepirkšanās drudzis Rīgas lielveikalos ir beidzies un ir sākusies ziemas atlaižu sezona.

Katra lielveikala marketinga daļa, protams, cenšas atrast iespaidīgāku veidu, ka pievērst sev uzmanību no potenciālo pircēju puses. Un te tik sākas, ko gan tik cilvēki nevar izdomāt, lai izceltu sevi citu vidū. Šīs reklāmas mēdz būt dažādas — gan interesantas, gan garlaicīga, gan jaunas un oriģinālas, gan jau kuru gadu rādītās, bet dažas vienkārši ir nesaprotamas, jo nav skaidrs, ko gan to veidotāji centušies pateikt.

Un viena no šādām reklāmām, manuprāt, ir t/p Alfa reklāma. Man personīgi, skatoties uz šīs reklāmas akcijas plakātiem, kļūst neskaidrs, kam tieši tā ir adresēta. Vienīgi man rodas kāds jautājums…

Vai tiešām t/p Alfa īpašnieki un mārketinga speciālisti uzskata savus pircējus par aitām un ērzeļiem, kuriem tik būtu jāskrien pie viņiem iepirkties?

Par reklāmrakstiem

Šonedēļ (lai gan ņemot vērā laiku Latvijas teritorijā, iepriekšejā nedēļā) Latvijas blogsfēra norisinājas savdabīgi notikumi.

Dainis Zariņš bija izsūtījis vairākiem lasītākajiem emuāru rakstītājiem piedāvājumu publicēt reklāmrakstu par kādu no viņa pārstāvētās Altex Marketing klienta tīmekļa projektu.

Šī rīcība, protams, nepalika nepamīta. Vairāki autori labprāt piekrita, un šie reklāmraksti parādījās vairākos emuāros. Šeit nu varēja vērot, kā dažādi cilvēki raksta par vienu un to pašu lietu un cik raibi viņiem sanāk.

Bet neizpalika arī bez negatīvāk atsauksmēm par šo afēru. Tika izteikti nosodoši teksti par šādu pārdošanos, par lasītāju upurēšanu apmaiņā pret naudu utt. Lai gan jāatzīst, cik pavēroju, tad pēc FeedBurner ikoniņām spriežot, lasītāji no reklāmu publicētājiem nenoversās.

Es gan šoreiz nevēlēšos aizstāvēt nevienu no šiem viedokļiem. Teikšu tikai tā, ka katram tiesības rīkoties ar saviem emuāriem, ka vien viņiem pašiem tīk. Un es nesapratu, kāpēc vēl kādu no malas uztrauca, kas notik ar šo emuāru popularitāti lasītāju vidū.

Bet, atskatoties uz šo visu novēroto, rodas jautājums, kāpēc neviens tik asi nereaģē uz Artūra rīkoto akciju ar piedāvājumu iegūt savā īpašumā biļetes uz izrādi Alu Sieviete? It kā nekas dižs — ieliec bildi un saiti: Labākā dāvana svētkos – pērc biļetes šeit!. Bet vai tomēr arī šie nebūs reklāmraksti (arī šis), pret kuriem tik asi tika piketēts?

Kredīts dāvanām

3 reizes mēģināju izdomāt kādu sakarīgu ievadteikumu šim rakstam, bet tā arī neizdomāju.

Gribēju jums pastāstīt par to, ko es domāju par Hansabankas un Latvijas Krājbankas patēriņa kredītu reklāmām, kuras skan gan radio, gan sastopams tīmeklī un gan vēl citos mēdijos atrodamas. Šo reklāma ideja ir vienkārša – “Kāpēc sevi ierobežot un neapdāvināt draugus, ja finansu līdzekļi to neļauj? Var taču aizņemties bankā!”.

Labi… Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas noliegtu kredītu labumu. Un tiešām situācijas, kad naudu vajag, bet tās tajā brīdi nepietiek. Bet es nekādi nesaprotu, cik jābūt primitīvai domāšanai, lai ņemtu kredītu un ielīstu parādos tikai ar mērķi sapirkt dāvanas? Labs scenārijs… Paņem kredītu. Nopērc dāvanas. Atdod kredītu gada garumā. Nākošajos Ziemassvētkos atkal dodies uz banku.

Mjā… Ziemassvētki tiešām ir komecializējušies.