Kā jau vakar pieminēju, tad Oskaru nakts pasākuma ietvaros Coca Cola Plaza tika demonstrēta vietējo mākslinieku veidotā animācijas filma Melnā kaste.

Ar jēdzienu animācijas filma jeb multfilma nevajadzētu saprast tikai zīmētu vai datorģenerētu filmu, kas ir domāta bērniem. Ir arī tātad animācijas filmas, kuru mērķauditorija nemaz nav bērni. Pie pēdējām pieder arī šī Melnā kaste.

Lai man piedod filmas autori, bet skatoties viņu darbu pirmais iespaids bija diezgan kategorisks: Kas tas par murgu? Iespējams, ka manas zināšanas par animāciju nav tik dziļas, lai spētu saskatīt šīs filmas skaistumu vai morāli. Protams, bija interesanti paskatīties, ko spēj cilvēks tikai ar grafīta zīmuli un baltu papīra lapu. Bet tajā mirklī, kad es to skatījos, mani nepameta retoriskais jautājums Kad tas beigsies?

Tiesa gan nedaudz vēlāk, jau doties mājās un pārdomājot redzēto, nedaudz sāku izprast to domu, kas bija paslēpta šajā filmā. Vismaz man likās, kā sāku izprast.

Patiesi, filmas autori diezgan savdabīgā veidā parādīja mūsdienu rietumu pasaules (un iespējams ne tikai rietumu un ne tikai mūsdienu) vērtību sistēmu. Šajā sistēmā lielākai daļai ļautiņu tiešām ir vajadzīgs kāds elks, kāds zīmols, ko pielūgt. Un, protams, ka noteikt vienmēr atradīsies kāds, kas mācēs uz tā nopelnīt.

Diemžēl par pašu animācijas filmu nekādu plašu informāciju neatradu, tikai nelielu rakstiņu iekš TVNET portāla.