Ceļojums uz Lapzemi — 5. diena

Piektā un pēdējā ceļojuma diena sākās ar brokastīm Helsinku lidostā. Veiksmīgā kārtā izdevās atrast kafejnīcu, kur varēja dabūt auzu putru ar ievārījumu par 1 EUR un juice included. Šis bija viens no pozitīvākajiem momentiem visā ceļojumā.

Vēlāk bija arī neliela ekskursija par Helsinkiem. Bet tā vairāk bija tāds kā laika kavēklis, gaidot prāmi, nevis vērā ņemama ekskursija pa pilsētu — pariņķijom autobusā pa Helsinku ielām, gids kaut ko lauzītā krievu valodā (ar ļoti smieklīgu akcentu) pastāstīja par vairākiem apskates objektiem, dažās vietās izkāpām no autobusa, apskatījām šo to klātienē un tas arī viss. Iespējams, ka gidam nemaz negribējās ilgi uzturēties ārā, jo bija diezgan vētrainā diena.

Uz Tallinu kuģojām ar Viking Line prāmi. Šoreiz kajītes nebija, tāpēc nācās vien mocīties pa prāmja gaiteņiem un kafejnīcām. Šoreiz jūra bija nemierīga, un no priekšgalā esošās kafejnīcas varēja vērot iespaidīgu skatu, kā prāmis cīnās ar viļņiem. Par laimi bedīgi slavenā jūras slimība ne mani, ne manu dārgo sieviņu nepiemeklēja.

Tallinā ilgi neuzturējāmies — ātri sakāpām autobusā uz prom uz Rīgu. Es atkal likos gulēt — aizmigu pašam nemanot un līdzīgi kā pirmajā dienā pamodos jau otrpus robežai, Latvijā.

Pats ceļojums beidzās tur, kur arī sākās pie Pasta ēkas, kas Stacija laukumā atrodas.

Nobeiguma vietā

Kopīgs iespaids par ceļojumu un tā organizētājiem ir ļoti pozitīvs. Autobusa vadītāji un grupas vadītāji bija laipni uz draudzīgi. Autobuss bija silts, tikai nedaudz sliktā tehniskā stāvoklī — nekas nopietns, dažādi sīkumi autobusa salonā, piemēram, nevarēju ieslēgt gaismu lasīšanai. Bet tomēr pats ceļojums organizēts, manuprāt, labi.

Ceļojumus organizēja tūrisma aģentūra Airisa un Co.

Ceļojums uz Lapzemi — 4. diena

Ceturtā diena iesākās pavisam mierīgi, jo izbraukšana bija ieplānota tikai plkst. 12. Šoreiz jau devāmies māju vierzienā, bet ar divām lielām pieturām.

1. pietura bija Ranua zoodārzs. Šis ir tāds kā savvaļas zoodārzs — lai arī dzīvnieki dzīvo voljeros, tomēr tie ir ļoti plaši, un, protams, tas viss ir zem atklātām debesīm. Bija arī dažas mājiņas, bet tās vairāk bija domātas, lai sasildītos nevis ekspozīciju izvietošanai. Nekādu eksotisko dzīvnieku tur nav — tikai tādi, kas ir spējīgi normāli dzīvot Somijas aukstājos un sniegainajos laikapstākļos. Viss ir tik dabīgi, ka pat brūnie lāčie no novembra līdz martam iet ziemas miegā — tāpēc mums tos tā arī nesanāc šajā zoodārzā ieraudzīt.

Blakus zoodārzam ir kafejnīca, kurā mums pusdienas izmaksāja diezgan sālīti — par 17,20 EUR katram.

Bet blakus mājiņā bija Fazer Shop — jā, jā, tieši Fazer, šokolādes ražotāja, firmas veikaliņš. Starpcitu, tikai Somijā esot, konstatēju, ka Fazer tiek ražots tieši tur nevis, kā biju domājis iepriekš, Vācijā. Un ziniet, tur Fazer šokolāde ne tikai maksāja lētāk nekā pie mums, bet piedāvājums bija būtiski lielāks.

Pēc šokolādes iepriekšanas devāmies tālāk, nākamā pietura bija viesnīca Holiday Club Oulu, kurā mēs apmeklējām SPA centru, ūdens atrakciju parku vai vēl kā to varētu nosaukt. Iespaids par šo vietu bija tāds vidējs — cerēju, ka būs labāk. Bet kad aizdomājos, ko gan es gribēju par 11 EUR vienā no dārgākajām valstīm Eiropā, tad sapratu, ka labi vien ir.

Un pateisībā šī ideja par tāda atpūtas vietas apmeklējumu bija ļoti pozitīva, jo varēja kārtīgi izkustēties pirms garā nakts brauciena, kas bija mērojams šajā naktī.

Ceļojums uz Lapzemi — 3. diena

Trešā diena bijusi visaktīvākā. Šoreiz aizbraucām uz Santa Klausa ciematiņu un bijām apmeklējuši Santa Parku.

Santa Klausa ciematiņš atrodas tieši uz polārā loka. Bija interesanti pavērot, kā var vienkāršu ģeogrāfisku jēdzienu pārvērst par veselu zīmolu.

Pašā ciematiņā nekā īpaši daudz nebija. Bija Santa Klausa ofiss, Santa Klausa galvenā pasta nodaļa un daudz suvenīru veikaliņu.

Ciematiņā ir arī simboliski iezīmēta polārā loka līnija, tā kā mēs varējām uzskatāmi šķērsot šo loku vairākkārtīgi.

Paveicās, ka ierādāmies uz to ciematiņu diezgan agri, kāmēr līdz tam Santa Klausam nebija izveidojusies ļoti gara rinda. Izstāvējām to rindu, lai redzētu pašu galveno Santa Klausu. Redzējām, nofotografējāmies. Sākumā jau nebija domas to fotogrāfiju pasūtīt (padārgs prieks — 25 EUR), tomēr redzot, ka ir sānākusi laba, tomēr paņēmām.

Nākamā mūsu izklaide biju vizināšanās ar suņu vilktām ragaviņām. Bija it kā interesanti, tomēr diemžēl brauciens bija paīsu, lai to pilnvērtīgi izbaudīt. Tomēr bija interesanti pavērot to Hasky sugas suņus. Jā, viņu uzvedībā uzreiz ir redzama nepārvarama vēlme skriet un vilkt tās ragaviņa. Daža indivīdi nevarēja pat mierīgi nostāvēt, kamēr pasažieri kāpa iekšā ragaviņās.

Vēlāk sekoja bezmērķīga staigāšana pa suvenīru veikaliņiem un normālas ēstuves meklēšana, jo, galvenokārt, visur tikai piedāvāti ātrie uzkožamie, bet man tomēr gribējās kārtīgi paēst. Paveicās, ka toreiz nebija diezko auksti (bija ap nulli grādu), jo nācās nedaudz pasalt, kāmēr gaidījām autobusu, kurš bija aizkavējies par kādu stundu.

Vēlāk sekoja Santa Parka apmeklējums. Šis parks ir lielā mērā uz bērniem tendēta izklaides vieta, kas ierīkota klintī izcirstā milzīgā alā. Nezinu, cik gan tā ir izcirsta, bet tas, ka ir zem zemes, tas noteikti. Tā kā, galvenokārt, izklaides bija paredzētas bērniem, tad arī nav ko šeit vairāk stāstīt.

Bet ar to vakars vēl nebija beidzies. Jo ceļojuma organizētāji bija parūpējušies par svētku vakariņām, kas mūs sagaidīja viesnīcā. Pašas vakariņas atkal bija zviedru galds, tomēr vakara gaitā pie mums bija ieradies Salavecis, kam maisā ar’ bija kādas dāvanas. Protams, tie bija kaut kāda nieciņi, tomēr patīkami nieciņi.