Pirms vairākiem mēnešiem Deniss Fedotovs bija uzrakstījis savdabīgu rakstu ar nosaukumu Obligāta lasāmviela blogotājiem. Es visdrīzāk tā arī nekad to izlasītu, ja vien šis aktuālais raksts joprojām neatrastos web.hc.lv sākumlapā.
Īsi atreferēšu, kas tajā rakstīts rakstīts (kas man palika atmiņā). Principā, Deniss ar šo rakstu ir centies pamācīt latviešu emuāru rakstītājus, kā un par ko ir jāraksta savos emuāros.
Izlasot šo rakstu, man radās vairāki jautājumi un komentāri par to, tāpēc es nolēmu publicēt savu atbildi šeit, savā lapā, nevis censties iekļauties mazajā komentāra lauciņā.
Sākumā nedaudz par jautājumiem…
1. jautājums. Kas ir Deniss Fedotovs? Godīgi teikšu pirmā dzirdēšana par šo cilvēku, lai gan viņa projektu esmu apmeklējis arī agrāk. Vai tiešām viņš ir tik autoratīva persona, ka droši var pamācīt citus, ko un kā rakstīt?
2. jautājums. Kāda starpība, ko cilvēki raksta savos emuāros? Tīmeklis ir publiska telpa, kurā katram ir tiesības darīt to, kas pašam tīk, un darīt tā, kā pats uzskata par pareizu (galvenais, lai nav pretrunā ar LR un citu valstu likumdošanu). Vai tiešām viņam kāds liek lasīt visas lapas, ka viņu tik ļoti uztrauc, ar ko tiek piedrazots .lv (un ne tikai) tīmeklis?
Un, protams, nedaudz komentāru…
Deniss savā rakstā sūdzas, ka Kaspars Foigts (laacz) sācis rakstīt vairāk par privātām lietām nekā par IT un saistītām lietām. Un? Un kāpēc Kaspars to nedrīkstētu darīt? Manuprāt, tur arī tā lapas vērtība, ka cilvēks pauž savu viedokli par notiekošo. Patīk – lasi, nepatīk – nelasi.
Un nevajag domāt, ka visi, kas raksta emuārus, vēlas ar tiem nopelnīt. Vienkārši beidzot ir pienācis tas laiks, kad katram ir iespējas izteikties un būt sadzirdētam. Ne jau kurš katrs ir pieredzējis žurnālists vai vēlas par tādu kļūt. Un šādiem cilvēkiem ir gluži vienalga, ko saka un iesaka visādi Džeikobi Nīlseni un ko vēlas lasīt Denisi Fedotovi. Viņiem pieteik ar tiem pārdesmit cilvēkiem, kas viņus lasa.
Šeit man nāk prātā manas pasniedzējas Airisas Šteinbergas, kas man vadīja psiholoģiju, vārdi:
Man pieteikt, lai auditorija būtu kaut viens cilvēks, kas mani klausās, lai man būtu vērts novadīt lekciju
Un, manuprāt, daudzi emuāri autori līdzigi var teikt par savu aizraušanos ar emuāru rakstīšanu.
Nobeigumā vēl gribētu vērst uzmanību uz blog latviskoto variantu emuāri, kurā viennozīmīgi ir saskatāma saikne ar vārdu memuāri. Parasti cilvēki memuāros raksta par savu dzīvi un saviem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Un tāpēc, manuprāt, vārds emuāri ļoti precīzi raksturo pašu emuāru saturu.