Ubuntu, Gnome, OpenOffice.org u.c. jeb mani iespaidi par atvērtā koda programmatūru

Ar šo rakstu es mēģinu uzsākt rakstu sēriju, kuros es centīšos ar jums dalīties savos iespaidos par atvērtā koda programmatūru. Šajos rakstos atspoguļosies tikai tikai mans subjektīvais viedoklis, kas radies par katru no programmām, ko esmu tikai izmēģinājis vai jau ikdienā lietoju. Bet iesākumam neliela atkāpe pagātnē…

Mandrake – pats sākums

Pašu atvērto koda programmatūru jau lietoju kādus 5..6 gadus, kopš izmēģināju Mandrake 7. Toreiz tā bija vienkārša paspēlēšanās un drīzumā par to Mandrake tika aizmirsts.

Red Hat Linux – pirmai nopietnais mēģinājums

Kādu laiku vēlāk es pamēģināju pilnībā migrēt uz Linux. Toreiz, ja nemaldos, biju mēģinājis dzīvot zem Red Hat Linux 9. Arī darbā toreiz biju uzlicis sev šo pašu vidi. Biju ilgi un cītīgi to lietojis līdz man radās nepieciešamība pēc Windows, jo man bija jātaisa mans kursa darbs un bija vajadzīgs Turbo Pascal. Vēlāk gan es savu kursa darbu biju uztaisījis iekš FreePascal, bet tomēr paliku izmantot Windows.

Fedora Core – šoreiz tikai darbā

Atgriešanās pie Linux jau Fedora Core veidolā man pirms pāris gadiem, kad man to nācās izmantot darbā, bet es pārāk par to nebēdājos. Sākumā virsu tika likts virsū Fedora Core 4. Vēlāk ar nepacietību sagaidīts Fedora Core 5. Toties interese pret Linux izzuda, kad iegādājos savu portatīvo datoru, kurš tika aktīvi izmantots darbam un uz kura, protams, bija preinstalēts Windows.

Noslēgumam jeb situācija šodien

Ja atskatās atpakaļ un tad salīdzina ar mūsdienu situāciju, tad var redzēt, ka atvērtā koda kopiena ir gājusi patiešām garu ceļu un ir sasniegusi daudz. Kā jau ir iepriekš rakstīju, šobrīd uz mana uzticamā datora dzīvojas Ubuntu. Šī sistēma tiešām ir lietotājam draudzīga. Vairs nav nepieciešamības eksperimentēt un pārkompilēt kodolu, lai piedabūtu darboties kādu iekārtu savā datorā. Vairs nav jālien nez kādos teksta failos, lai pielāgotu sistēmu savām vajadzībām.

Protams, ir arī trūkumi salīdzinājumā ar komerciālajām vidēm, bet dažos aspektos brīvā programmatūra ir gājusi tālāk. Piemēram, ja lietotājam rodas nepieciešamība pēc kādas programmas, kas vēl nav viņa datorā, viņam vienkārši ir no galvenās izvēlnes jāizvēlas Add/Remove, jāatķeksē vēlamā programma un jāapstiprina vēlamās izmaiņas. Pēc mirkļa izvēlētā programma jau ir viņa datorā. Vai jūs varat, ko tādu iedomāties iekš Windows?

Labi… Šoreiz beigšu uz šīs retoriskās nots, bet nākamreiz pastāstīšu par Compiz Fusion.

Pirmie iespaidi par Ubuntu 7.10

Un tā… Pirms dažām dienām ir iznācis jaunais Ubuntu. Es, protams, nelēmu negaidīt un jau tajā pašā vakarā tas tika uzstādīts uz mana datora.

Instalējot Ubuntu, es sapratu ar ko ideja par apvienoto instalacijas un LiveCD disku ir tā vērtā. Tajā laikā, kamēr instalējas sistēma, var, piemēram, mierīgi pasērfot internetu.

Pats instalācijas process negāja tik gludi, cik gribētos. Pirmajā reizē ar instalatoru kaut kas atgadījās, kā rezultātā visu procedūru vajadzēja sākt no jauna. Par laimi tā nav sarežģīta, tāpēc liekas mokas nesagādāja. Ļoti patika, ka instalācijas laikā man tika piedāvāts migrēt iestatījumus no Microsoft Windows XP Home Edition, kas joprojām mājo manā datorā. Tiesa gan no tā daudz jēgas nebija, jo man tika piedāvāts kopēt tikai PostgreSQL servisa lietotāja posgres datus, mans īstais profils netika atpazīts.

Pēc instalācija, protams, nepieciešamais restarts un vilšanās. Nē… Viss, protams, uzstādījās. Tikai GRUB joprojām ir teksta režīmā. Manuprāt, tik lietotājdraudzīgā sistēma būtu jāapgādā arī tik pat lietotāja acij tīkamu ielādas menedžeri, piemēram, uzstādot Fedora, tik uzstādīts arī GRUB ar fona attēlu ar Fedora tematiku.

Pašas sistēmas ielāde norit ļoti ātri, kas, protams, ļoti priecē. GDM ekrāns – izskatā nekā jauna, un arī nevajag. ;)

Autorizējos, atkal viss bez izmaiņām, tikai Deskbar Applet ikoniņa augšējā panēlī tagad vēl rādās.

Pirmajā mirklī, protams, izjust visus jaunumus nevarēju. Vienīgais, darbojoties ar logiem un darba galdiem, varēja vērot šādus tādus Compiz Fusion efektus. Žēl, ka noklusētā konfigurācijā to ir pamaz, arī pārslēdzoties uz predefinēto konfigurāciju Extra arī neļauj redzēt neko daudz. Bet par piedzīvojumiem ar Compiz Fusion varbūt kādreiz vēlāk.

Labi… Pagaidām tas arī viss, kas man sakām jaunā Ubuntu sakarā.