Ceļojums uz Lapzemi — 4. diena

Ceturtā diena iesākās pavisam mierīgi, jo izbraukšana bija ieplānota tikai plkst. 12. Šoreiz jau devāmies māju vierzienā, bet ar divām lielām pieturām.

1. pietura bija Ranua zoodārzs. Šis ir tāds kā savvaļas zoodārzs — lai arī dzīvnieki dzīvo voljeros, tomēr tie ir ļoti plaši, un, protams, tas viss ir zem atklātām debesīm. Bija arī dažas mājiņas, bet tās vairāk bija domātas, lai sasildītos nevis ekspozīciju izvietošanai. Nekādu eksotisko dzīvnieku tur nav — tikai tādi, kas ir spējīgi normāli dzīvot Somijas aukstājos un sniegainajos laikapstākļos. Viss ir tik dabīgi, ka pat brūnie lāčie no novembra līdz martam iet ziemas miegā — tāpēc mums tos tā arī nesanāc šajā zoodārzā ieraudzīt.

Blakus zoodārzam ir kafejnīca, kurā mums pusdienas izmaksāja diezgan sālīti — par 17,20 EUR katram.

Bet blakus mājiņā bija Fazer Shop — jā, jā, tieši Fazer, šokolādes ražotāja, firmas veikaliņš. Starpcitu, tikai Somijā esot, konstatēju, ka Fazer tiek ražots tieši tur nevis, kā biju domājis iepriekš, Vācijā. Un ziniet, tur Fazer šokolāde ne tikai maksāja lētāk nekā pie mums, bet piedāvājums bija būtiski lielāks.

Pēc šokolādes iepriekšanas devāmies tālāk, nākamā pietura bija viesnīca Holiday Club Oulu, kurā mēs apmeklējām SPA centru, ūdens atrakciju parku vai vēl kā to varētu nosaukt. Iespaids par šo vietu bija tāds vidējs — cerēju, ka būs labāk. Bet kad aizdomājos, ko gan es gribēju par 11 EUR vienā no dārgākajām valstīm Eiropā, tad sapratu, ka labi vien ir.

Un pateisībā šī ideja par tāda atpūtas vietas apmeklējumu bija ļoti pozitīva, jo varēja kārtīgi izkustēties pirms garā nakts brauciena, kas bija mērojams šajā naktī.

Ceļojums uz Lapzemi — 3. diena

Trešā diena bijusi visaktīvākā. Šoreiz aizbraucām uz Santa Klausa ciematiņu un bijām apmeklējuši Santa Parku.

Santa Klausa ciematiņš atrodas tieši uz polārā loka. Bija interesanti pavērot, kā var vienkāršu ģeogrāfisku jēdzienu pārvērst par veselu zīmolu.

Pašā ciematiņā nekā īpaši daudz nebija. Bija Santa Klausa ofiss, Santa Klausa galvenā pasta nodaļa un daudz suvenīru veikaliņu.

Ciematiņā ir arī simboliski iezīmēta polārā loka līnija, tā kā mēs varējām uzskatāmi šķērsot šo loku vairākkārtīgi.

Paveicās, ka ierādāmies uz to ciematiņu diezgan agri, kāmēr līdz tam Santa Klausam nebija izveidojusies ļoti gara rinda. Izstāvējām to rindu, lai redzētu pašu galveno Santa Klausu. Redzējām, nofotografējāmies. Sākumā jau nebija domas to fotogrāfiju pasūtīt (padārgs prieks — 25 EUR), tomēr redzot, ka ir sānākusi laba, tomēr paņēmām.

Nākamā mūsu izklaide biju vizināšanās ar suņu vilktām ragaviņām. Bija it kā interesanti, tomēr diemžēl brauciens bija paīsu, lai to pilnvērtīgi izbaudīt. Tomēr bija interesanti pavērot to Hasky sugas suņus. Jā, viņu uzvedībā uzreiz ir redzama nepārvarama vēlme skriet un vilkt tās ragaviņa. Daža indivīdi nevarēja pat mierīgi nostāvēt, kamēr pasažieri kāpa iekšā ragaviņās.

Vēlāk sekoja bezmērķīga staigāšana pa suvenīru veikaliņiem un normālas ēstuves meklēšana, jo, galvenokārt, visur tikai piedāvāti ātrie uzkožamie, bet man tomēr gribējās kārtīgi paēst. Paveicās, ka toreiz nebija diezko auksti (bija ap nulli grādu), jo nācās nedaudz pasalt, kāmēr gaidījām autobusu, kurš bija aizkavējies par kādu stundu.

Vēlāk sekoja Santa Parka apmeklējums. Šis parks ir lielā mērā uz bērniem tendēta izklaides vieta, kas ierīkota klintī izcirstā milzīgā alā. Nezinu, cik gan tā ir izcirsta, bet tas, ka ir zem zemes, tas noteikti. Tā kā, galvenokārt, izklaides bija paredzētas bērniem, tad arī nav ko šeit vairāk stāstīt.

Bet ar to vakars vēl nebija beidzies. Jo ceļojuma organizētāji bija parūpējušies par svētku vakariņām, kas mūs sagaidīja viesnīcā. Pašas vakariņas atkal bija zviedru galds, tomēr vakara gaitā pie mums bija ieradies Salavecis, kam maisā ar’ bija kādas dāvanas. Protams, tie bija kaut kāda nieciņi, tomēr patīkami nieciņi.

Ceļojums uz Lapzemi — 2. diena

Otrā diena sākās ar diezgan agrām brokastīm, ko baudījām turpat prāmja restorānā. Nekā īpaša jau nebija — zviedru galds ar diezgan parastu piedāvājumu.

Pēc brokastīm mūs gaidīja garš pārbrauciens līdz viesnīcai, kas atradās Lapzemē. Bija mērojams tāls ceļš — vairāk nekā 750 km.

Braucot gan pa Helsinku ielām, gan pa Somijas ceļiem, varēju tikai apbrīnot, cik gan sakārtoti tie ir. Īpaši man patika, ka ļoti izplatīta prakse pie viņiem ir atsevišķa luksofora cikla fāze pagriezienam pa kreisi.


Pa ceļam piestājām pie kāda ļoti intersanta restorāniņa Vaskikello. Precīzāk bija interesanta šīs restorāna īpašnieka zvanu kolekcija. Saucas ko gan cilvēki nekolikcionē. Tas principā arī bija vienīgais apskates objekts visas dienas garumā.

Vakarā iebraucām viesnīcā Syötekeskus. Diezgan interesanta plānojuma viesnieciņa. Tā ir būvēta kalna nogāzē. Numuriņš bija tīri jauks. Īpaši patika televizors — Samsung LCD televizors ar ciparu TV uztvērēju.

Izrādās, ka Somijā TV kanāli piekopj interesantu praksi — filmas un seriāli tikai rāditi oriģinālā valodā ar subtitriem. Tā kā varēju arī šo to paskatīties.

Vakariņās tika piedāvāts zviedru galds. Īpaši no piedāvāta varētu izcelt lasi un brieža gaļa. Patikās arī saldais ēdiens.

Pēc vakariņam seko aktīva atpūtas — vizināšanas no kalna ar ragaviņām un noslēgumā saunas apmeklējums.