Compiz Fusion

Kā jau biju solījis, tad arī nedaudz pastāstīšu par Compiz Fusion.

Šī ir diezgan interesants logu menedžeris priekš X servera. Interesantums slēpjas tajā, ka šie logi tiek attēloti un kā notiek darbības ar tiem, jo šis logu menedžeris to visu var darīt pavadot visas darbības ar 2D un 3D vizuālajiem efektiem.

Pirms es centīšos izskaidrot saviem vārdiem, kas tas ir, es vienkārši piedāvāšu noskatīties šo video…

Gribās vēl ko redzēt? Tad droši uz YouTube, tu šādu demonstrāciju ir daudz, ļoti daudz.

Es pats par šādiem projektiem, kuri attīstīja šo skaisto ideju uzzināju pirms kāda pusotra gada pateicoties laacz rakstiņa par Novell izdarībām ar Gnome. Un tā kā man ļoti patīk visās šitādas nestandarta lietas, tad šī ideja mani aizrāva. Diemžēl toreiz man kaut kā neizdevās piedabūt to visu darboties uz Fedora Core, tāpēc es atmetu tam ar roku, tomēr klusītiņām cerēju, ka šī ideja attīstīsies.Un pagāja kāds laiciņš pirms es nesen atkal nolēmu paeksperimentēt ar Linux. Kad attiecīgais Linux (no sākuma izvēlējos Fedora Core) bija jau uzinstalēts jau uz fiziskā datora, atcerējos par šiem želejveidīgajiem logiem.

Ātri pameklējot internetā, kļuva skaidrs, ka man ir vajadzīgs Beryl (Compiz Fusion toreiz bija kaut kā sarežģīti uzdabūt virsū, vai vēl kas traucēja to izvēlēties). Ne pārāk sarežģītās darbības no gatavām pakotnēm un viss strādā. Tagad droši varēja datoru stiept uz darbu un lielīties kolēģiem. :)

Bet tā kā es biju nomocījies ar Fedore Core un WPA aizsargātiem tīkliem, tad nolēmu iemēģināt uzstādīt Ubuntu uz sava datora. Domāts – darīts! Kopš tā mirkļā pasaulē kļuva vēl par vienu Ubuntu fanātu vairāk. Ilgi nedomājot arī uz šī datora tika uzstādīts Beryl.

Toties, te notiek negaidīts pavērsiens… Ubuntu mājas lapā parādas informācija par gaidāmo 7.10, kurā jau noklusēti tiks iekļauts Compiz Fusion. Šī ideja man ļoti patikās.

Pēc jaunā 7.10 instalācijas izjutu nelielu vilšanos, jo pat Extra režīmā šo efektu bija maz. Nebija pat mana tik ļoti iemīļotā kuba. Tomēr izrādījās, ka vajadzēja pieinstalēt tikai CompizConfig Settings Manager, un kļuva pieejams gan kubs, gan Scale, gan citi manis jau iecienīti efekti.

Lai gan pēc būtības Compiz Fusion ir Beryl un Compiz krustojums (cik ironiski, bet šie abi projekti kādreiz atdalījās viens no otra), tomēr dažās lietās bija/ir Beryl pārāks. Piemēram, man ļoti patīk efekts Scale, kas ļauj ātri un ērti no samazinājām lodziņiem izvēlēties man vajadzīgo, tādējādi pārslēdzoties šādā veidā uz man vajadzīgo lietotni. Toties Compiz Fusion man tā arī neizdevās panāk to, ka tiek parādīti arī minizētie logi.

Un vēl runājot par želejveidīgiem logiem… Ubuntu 7.10 iekļautajā Compiz Fusion versijā ar tiem problēma. Ja nu gadās, ka loga daļa ir kādā no blakus darba virsmām, tad novietojot logu pie kāda no paneļiem un nostrādājot pielipšanai (snapping), logs sāk haotiski raustīties.

Bet kopumā iespaids ir ļoti pozitīvs, kā arī nevar nepieminēt, ka visas šīs izdarības man strādā uz manā nevisai jaunā datora ar iebūvēto Intel 915 video kartiņu. Interesanti vai mans dators pavilktu Aero efektus?

Ubuntu, Gnome, OpenOffice.org u.c. jeb mani iespaidi par atvērtā koda programmatūru

Ar šo rakstu es mēģinu uzsākt rakstu sēriju, kuros es centīšos ar jums dalīties savos iespaidos par atvērtā koda programmatūru. Šajos rakstos atspoguļosies tikai tikai mans subjektīvais viedoklis, kas radies par katru no programmām, ko esmu tikai izmēģinājis vai jau ikdienā lietoju. Bet iesākumam neliela atkāpe pagātnē…

Mandrake – pats sākums

Pašu atvērto koda programmatūru jau lietoju kādus 5..6 gadus, kopš izmēģināju Mandrake 7. Toreiz tā bija vienkārša paspēlēšanās un drīzumā par to Mandrake tika aizmirsts.

Red Hat Linux – pirmai nopietnais mēģinājums

Kādu laiku vēlāk es pamēģināju pilnībā migrēt uz Linux. Toreiz, ja nemaldos, biju mēģinājis dzīvot zem Red Hat Linux 9. Arī darbā toreiz biju uzlicis sev šo pašu vidi. Biju ilgi un cītīgi to lietojis līdz man radās nepieciešamība pēc Windows, jo man bija jātaisa mans kursa darbs un bija vajadzīgs Turbo Pascal. Vēlāk gan es savu kursa darbu biju uztaisījis iekš FreePascal, bet tomēr paliku izmantot Windows.

Fedora Core – šoreiz tikai darbā

Atgriešanās pie Linux jau Fedora Core veidolā man pirms pāris gadiem, kad man to nācās izmantot darbā, bet es pārāk par to nebēdājos. Sākumā virsu tika likts virsū Fedora Core 4. Vēlāk ar nepacietību sagaidīts Fedora Core 5. Toties interese pret Linux izzuda, kad iegādājos savu portatīvo datoru, kurš tika aktīvi izmantots darbam un uz kura, protams, bija preinstalēts Windows.

Noslēgumam jeb situācija šodien

Ja atskatās atpakaļ un tad salīdzina ar mūsdienu situāciju, tad var redzēt, ka atvērtā koda kopiena ir gājusi patiešām garu ceļu un ir sasniegusi daudz. Kā jau ir iepriekš rakstīju, šobrīd uz mana uzticamā datora dzīvojas Ubuntu. Šī sistēma tiešām ir lietotājam draudzīga. Vairs nav nepieciešamības eksperimentēt un pārkompilēt kodolu, lai piedabūtu darboties kādu iekārtu savā datorā. Vairs nav jālien nez kādos teksta failos, lai pielāgotu sistēmu savām vajadzībām.

Protams, ir arī trūkumi salīdzinājumā ar komerciālajām vidēm, bet dažos aspektos brīvā programmatūra ir gājusi tālāk. Piemēram, ja lietotājam rodas nepieciešamība pēc kādas programmas, kas vēl nav viņa datorā, viņam vienkārši ir no galvenās izvēlnes jāizvēlas Add/Remove, jāatķeksē vēlamā programma un jāapstiprina vēlamās izmaiņas. Pēc mirkļa izvēlētā programma jau ir viņa datorā. Vai jūs varat, ko tādu iedomāties iekš Windows?

Labi… Šoreiz beigšu uz šīs retoriskās nots, bet nākamreiz pastāstīšu par Compiz Fusion.