Šodien Saskaņas vadītājs un kādas lielas pilsētas mērs Nils Ušakovs savā Twitter kontā sūdzējās, ka tautas iniciatīvu platformas Mana Balss uzturētāji prasot “ziedojumu” par Saskaņas iniciatīvas publicēšanu.
Par iniciativu par bargākiem sodiem pedofiliem @ManaBalss pieprasīja samaksu/”ziedojumu” – 1000 EUR, jo starp autoriem ir politiķi.
— Nils Ušakovs (@nilsusakovs) August 4, 2015
Daudzi metās aizstāvēt Mana Balss ar argumentiem, ka Saeimā pārstāvētai partijai nepieklājas publicēt “tautas” iniciatīvas, jo viņiem jau pašā Saeimā ir dota iespēja pa tiešo sniegt iniciatīvas cik uziet, ja vien savāc 5 deputātu parakstus. Bet naudas prasīšanas faktu šie aizstāvji vienkārši ignorē.
Te nu es gribētu uzsvērt, ka ir vieta diskusijām par divām tēmām. Par jau pieminēto jautājumu, vai Saeimā deputāti var sniegt iniciatīvas šajā tautas platformā. Un otra, šoreiz daudz nopietnāka, cik tas ir ētiski prasīt “ziedojumu” par iniciatīvas publicēšanu.
Ja vien stāsts par 1000 € ir patiess, tad, manuprāt, šis ir visai “jauks” piemērs korupcijai. Kaut kas no sērijas: mums ir [jauni] principi/vadlīnijas, ka no Saeimā pārstāvētiem spēkiem iniciatīvas nepieņemt, bet (ne)liels ziedojums var situāciju labot. Un jā, korupcija ir iespējama arī privātajā sektorā.
Lai ko arī es domātu par Saskaņu un Nilu Ušakovu, šobrīd Mana Balss reputācija ir visai apdraudēta. Saprotu, ka naudiņu projekta uzturēšanai vajag, bet šādi to pelnīt nav pieņemami. Ļoti cerams, ka drīz būs kāds skaidrojums arī no viņu puses, kas labi argumentēs, ka Saskaņas vadītājs ir ko pārpatis vai nosapņojis.
P.S. Jauns ieraksts ar atbildi uz komentāriem, ko saņēmu pēc šī raksta publicēšanas.