Jā, es zinu, ka nevajag līst Delfu aculiecinieku sadaļā. Bet nu šoreiz netīšām sanāca. Tātad kārtējais video par satiksmi uz Latvijas ceļiem.

Sāksim jau ar to, ka Latvijā nav autoceļa maršruta B7. Latvijā vispār autoceļu maršrutu numuros nelieto burtu B. Autoceļa maršrutam Valdlauči–Rāmava indekss ir V1.

Un lai gan video autors pareizi secina, ka viņam šajā situācijā ir priekšroka, tomēr mani uztrauc argumentācijā pieminētais galvenais ceļš. Attiecībā uz regulējamiem krustojumiem nav tāda jēdziena kā “galvenais ceļš”.

Izteikti baisāk kļūst, kad atveram komentāru sadaļu. Kādus tik brīnumus nevar salasīties. Par laimi ir arī pa kādam gudrības stariņam šājā tumsonības valstībā – ir cilvēki, kas vēl atceras CSN. Tomēr kļūst neomulīgi, kad aizdomājos, ka, iespējams, daudzi no tiem, kas spēj izdomāt jaunus CSN un nekautrējas par to pastāstīt šajos komentāros, brauc pat tiem pašiem ceļiem, ko es.

Tomēr visam vāks ir video, uz ko atsaucas daži komentētāji. Tas ir šis video. Jā, jā, Zebras ieraksts, kur Timrots centīgi stāsta, kā izskatās, savu īpašu interpretāciju par CSN. Žēl gan, ka viņa stāstītais ir pretrunā ar tiem pašiem CSN. Tas neatbilst arī 1.01.2009 noteikumu redakcijai, kas bija spēkā, kad (16.07.2009) video ir publicēts portālā.

Ja nu, kādam ir slikums meklēt īstos pantus, tad arī nevajag. Es jau atradu.

140. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.

142. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, transportlīdzekļa vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošo transportlīdzekļu vadītājiem.

Tātad, ja papildsecija deg kopā ar zaļo signālu, tad 142. pants nav piemērojams, un ir centīgi jāievēro 140. pants. Tas ir, tiem kas griež pa kreisi, ir jādod ceļš tiem, kas griež pa labi.

Tikko palīdzēju izstump kārtējo samēra bezcerīgi sniegā iestigušo automašīnu. Un tagad liels prieks par to un arī oma uzlabojusies.

Labi zinu, kā tas ir, kad mašīna tik ļoti iestigusi sniegā vai “ieķērusies” risēs, ka vari izmisīgi mēģināt “burties” ap to cik vien uziet, un bez kādā izpalīdzīga garamgājēja tālāk jau netiec. Un tāpēc aicininu.

Dārgie draugi–autobraucēji, nebūsim kūtri un palīdzēsim viens otram!

Un vēl, ja tā nu sanāca, ka nākas dzīvot mājā, kur apsaimniekotājs īpaši nesteidzas tīrīt sniegu no brauktuves, tad nekautrējies. Kamēr centies izdomāt to sliktākos vārdus, kā nosaukt savu apsaimniekotāju un sētnieku, tikmēr paķer lāpstu un ej nedaudz “pasportot”. Sniega grābšana ir ļoti noderīgs “sporta” veids – gan ļauj nedaudz izkustēties (īpaši noderīgi ofisa “žurkām”), gan dod manāmu labumu gan pašam, gan apkārtējiem. Labāk notērē pusstundiņu vakarā, lai notīrītu sniegu vismaz blakus savai mašīnai, nevis nākamājā rītā krīti panikā, ka tālāk par pirmo risi izbraukt no savas vietas nesanāk.

Bet “sportot” saprātīgi, lai nākamājā rītā nav jāsecina, ka mugura galīgi stīva!

Ir Rīgā krustojums, ko veido Dzirnavu iela un Skola iela. Ļoti nepārskatāms un, galvenais, neregulējams krustojums.

Šajā krustojumā Dzirnavu iela ir galvenais ceļš, bet Skolas iela atbilstoši ir otras nozīmes ceļš (vai arī kā tos pareizi dēvē pēc CSN). Šajā krustojumā regulāri notiek avārijas, jo pa Skolas ielu braucošie mēdz nepalaist tos, kas brauc pa Dzirnavu ielu. Neglābj arī tas, ka uz Dzirnavu ielas ir uzlikts ātruma ierobežojums 40 km/h, bet uz Skolas ielas ir zīme, bet apstāšanās tālāk braukt aizgliegts jeb “Stop”.

Jau ilgāku laiku tiek runāts, ka šajā krustojumā ir jāuzstāda luksofors, tas cerams samazinātu smagu avāriju skaitu vai pat ļautu pilnībā no tām izvairīties. Kā arī atvieglotu ielu šķērsošanu gājējiem, kuriem arī jāpamanās nepakļūt zem kādas mašīnas, kā vadītājs, piemēram, izmanto brīdi, lai pārbrauktu Dzirnavu ielu, bet par gājējiem galīgi piemirst.

Pat RDSD piekrīt, ka šeit ir vajadzīgs luksofors, bet, lūk, neraža, kā parasti nav naudas, jo ir vajadzīgi desmiti tūkstoši latu (jo mums tašu luksoforu stabi tiek taisīti no dārgmetāliem utt.). Un, iespējams, ka varētu tālāk nopūsties un cerēt, ka kādreiz Rīgai tomēr būs nauda, lai sakārtotu šo patiesi nolādēto krustojumu, bet līdz mirklim…

Līdz mirklim, kad atmiņā ataust tas “skaistais” priekšvēlēšanu žets, ko RD steigā veica pirms šogad pirms Saeimas vēlēšanām. Kaut kādā brīnumainā kārtā RD atrada n-tos miljonus, lai nodrošinātu nestrādātjošajiem pensionāriem bezmaksas sabiedrisko transportu. Bet atrast daudz mazākas naudiņas, lai glābtu to cilvēku veselību un iespējams dzīvību, kas ik dienu šķērso šo krustojumu, lai arī kāda viņam būtu loma satisksmē – gājējs, autovadītājs, pasažieris vai vēlo braucējs.