Ekorallijs XL Bāka 2013

Šogad paveicās laicīgi noreaģēt, piereģistrēties un tikt izlozētam dalībai ekorallijā XL Bāka 2013. Šī ir neliela un vāji strukturēta atskaite par iespaidiem no sestdienas piedzīvojumiem.

Vai eko?

Vienas no pārdomām, kas maisījās pa galvu, bija, cik ļoti šis ekorallijs ir eko. 50 mašīnas riņķoja pa Kurzemes ceļiem, uz visiem kopā nodedzinot 1060 litru fosilās degvielas, tādējādi izdalot atmosfērā vairāk nekā 2 tonnas CO2.

Sacensību mērķis bija pēc bildēm atrast un nobildēties ar četrām bākām, iekļautoties gana ciešā laika limitā un, protams, iztērējot pēc iespējas mazāk degvielas uz katru nobraukto kilometru. Tomēr varēja nopelnīt papildus punktus (samazināt ieskaitīto degvielas patēriņu), nobildējoties ar citām bākām, kas faktiski ļāva novirzīties no galvenā uzdevuma – braukt ekonomiski –, jo katra apstāšanās ir pazaudētais laiks, ko jākompensē ar lielāku braukšanas ātrumu, tātad tērējot arī vairāk degvielas.

Personīgās atklāsmes

Liekā bagāža

Pirmām kārtām, dalība šajās pasākumā bija ļoti laba motivācija iztīrīt mašīnu no visa liekā, kas gadiem tur krājies. Kopā savācās 10 kg mantu, ko lietderīgums ikdienas braucienos ir apšaubāms.

70 km/h

Sanāca arī praksē pārliecināties, ka mana pārliecība, ka mūsdienu auto spēka piedziņa un aerodinamika ir noslīpēta, lai visekonomiskākā braukšana būtu uz 90 km/h, ir nepareiza. Vismaz mana auto gadījumā (benzīns, 1,4l, 5 p. MT), ekonomiskākais ātrums ir ap 65..70 km/h, braucot ar 5. pārnesumu. Šādi braucot, ja tic borta datoram, patēriņš bija vien 4,7 l/km (ražotāja pieteiktais patēriņš ārpus pilsētas ir 5,2 l/km). Diemžēl laika bija maz, bet plānošanas kļūdu, un visu maršrutu mērot ar šādu ātrumu, nebija iespējams.

Grants ceļi ir bīstami

Jā, ļoti bīstami. Pārliecinos par to jau otru reizi savā dzīvē. Par laimi arī šoreiz ar veiksmīgu iznākumu. Līdz Ovišu bākai ir grants ceļš, uz šī ceļa ir kāda bedre – iegrimums ceļā –, ko ir pagrūti savlaicīgi ieraudzīt. Ieskrienot šajā bedrē ar 70 km/h, mašīnu sāka manāmi nēsāt. Paveicās, ka tajā brīdi nebija neviena pretībraucošā, kā arī konkrētais ceļš ir diez gan plats, un auto paspēju savaldīt.

Kļūdas

Pēc maniem aprēķiniem, kādas 30..40 min no kopējā laika pazaudējām, nepārdomāti plānojot maršrutu. Jāatzīst, ka bija gana muļķīgi, piemērām, apstāties ceļa malā, lai jau pēc starta saplānotu, kur braukt, kā braukt un kur stāties. Arī akla sekošana citai ekipāžai, cerot, ka viņi zin, kur viņi brauc, bija muļķīga. Un pamatīga kļūda bija izvēlēties apstāties patālu no Kolkas raga – skriet cauri mežam sanāk krietni lēnāk, nekā braukt ar auto pa ceļu, atrodot tuvāku pieturvietu.

Mērķis

Personīgais mērķis bija iekļauties degvielas patēriņā, kas ir zemāks par ražotāja noteikto. Un gandrīz sanāca. Rezultāts ir 5,27 l/km. Ja nebūtu pazaudējis tās 30 min, gan jau ka sanāktu arī zemāk par 5,2 l/km.

Tāds kā noslēgums

Paldies DBS, Latvija Statoil un Delfi.lv par pasākumu. Sestdiena ir pavadīta aizraujoši. Un, neskatoties uz manu kritiku par eko (ne)būšanu, es labprāt piedalīšos arī nākošā gadā šajā degvielas dezdināšanā, ja laimēsies.

Signalizācija velosipēdam

Daži uzņēmīgi latvieši ir uzkonstruējuši “jauna veida velosipēda drošības ierīci”. Vismaz viņa paši to tā raksturo, bet nosauca to par BikeWatch.

bikewatch

Nav man nekādas saistības nedz ar šo projektu, nedz ar šo komandu. Kā arī nav diez ko aktuāls man velosipēda drošības jautājums – diemžēl ikdienā parvietojos, dedzinot fosilo degvielu. Tomēr šo projektu ļoti gribējās izcelt.

Šis ir pirmais [man zināmais] projekts no Latvijas, kā mērķa sasniegšanai tā attīstītāji nolēmuši izmantot pūļfinansējumu (es tā iztulkoju crowdfunding). Cerams, ka BikeWatch komandai veiksies – būtu interesanti paklausīties par pieredzi ar šo pieeju finansājuma piesaistē. Un, ja arī neveiksies, arī būs vērtīga pieredze, ar ko dalīties.

Sniega trolejbuss

Iespējams viena no karstākajām pagājušās nedēļas pašmāju ziņām bija Rīgas Dome priekšsēdejāja ideja, ka dienās, kad Rīgā paredzama spēcīga snigšana, autovadītāji drīkstēšot braukāt ar sabiedrisko transportu bezmaksas – par brīvbiļeti braukšanai kalpos transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība.

Politiskās fantāzijas

Pirmajā brīdī arī man šķita, ka šis ir ļoti jauks, es tiektu, pat ģeniāls veids, kā tērēt administratīvos resursu vēlēšanu “priekšvakarā”, jo ir apsveicama jebkura saprātīga iecere, kā veicināt sabiedriskā transporta lietošanu. Un kāpēc sniegputenis nevarētu būt labs iemesls, kādēļ izmēģināt braukt uz darbu, piemēram, ar trolejbusu? Bet kripatiņu padomājot, nākas atcerēties, ka tomēr starp ģeniālo un stulbo ir trausla robeža, ko ne vienmēr var tā uzreiz var sajust.

Jau izsenis ir zināms, ka esošai koalīcijai pilsētas domē nu ļoti patīk “spēlēties” ar sabiedrisko transportu un Rīgas Satiksme ir ļoti parocīgs uzņēmums, ar ko var īstenot savas viss “neķītrākās politiskās fantāzijas”. Var gan “pažonglēt” ar iedzīvotāju grupām, kam piešķirt bezmaksas braukšanu, var arī uzlikt sava politiskā spēka reklāmu uz katra pilsētas autobusa.

Tikai viens

Līdzīga kampaņa tika jau īstenota šī gada mobilitātes nedēļas ietvaros, kad sestdienā autoīpašnieki varēja vizināties ar trolejbusiem, tramvajiem un autobusiem bezmaksas. Un jau toreiz tika norādīts uz kādu trūkumu šādai idejai – nav jau gluži tā, ka automašīnās pārvietotos tikai pa vienam cilvēkam, bet kampaņas ietvaros ar vienu reģistrācijas apliecību bezmaksas var braukt tikai viens cilvēks. Arī tagad, cik man zināms, ir spēkā tieši tāds pats ierobežojums – viens cilvēks uz vienu dokumentu. Un ko darīt saviem līdzbraucējiem?

Nav godīgi

Uz ieceres diskriminējošo raksturu ir norādījis tiesībsargs. Veidojas diez gan apsurda absurda situācija – ja esi gana turīgs, lai iegādātos automašīnu, tad būs tev arī iespēja bezmaksas braukt ar trolejbusu, kad par to centīgi maksās citi.

Bezizmēra trolejbusi

Lai īsteno šādu ieceri, cik man zināms, netika palielināts reisu skaits. Un, ja mēra aprēķini ir pareizi un patiesi, tad 11 tūkst. pasažieru centās iespiesties jau tā pārpildītajā transportā. Tīri informācijai, piemēram, trolejbusa Škoda 24Tr Irisbus ietilpība “uz papīra” ir 99 cilvēki. Tātad, lai pārvadātu visu šo šoferu daudzumu, vajadzētu noorganizēt papildus 112 šādu trolejbusu reisu.

Ir arī apšaubāms veids, kā saskaitīti šie 11 tūkst. vadītāju, jo šādiem pasažieriem nekādā veidā reģistrēties braucienam nevajadzēja, tātad gudrā e-talona sistēma tos nevarēja uzskaitīt. Un visa paļaušanās ir kontrolieru sniegtajiem datiem. Bet vai tiešām kontrolieru darba pienākumos un vadlīnijās ir paredzēts uzskaitīt šāda veida pasažierus? Varbūt tam ir pat speciāla atskaišu lapa, vai tomēr visi šī uzskaite ir veikta, piemēram, kontrolieru pierakstu blociņos? Atliek vien cerēt, ka šo statistiku nav pamata apšaubīt līdzīgu iemeslu dēļ, kādēļ mēdz rasties šaubas par lielu dzērumā aizturēto velobraucēju skaitu.

Bagātā Rīgas Satiksme

Un jau atkal nākamās šaubas. Tagad par to, ka šis eksperiments nav radījis nekādus zaudējumus Rīgas Satiksmei. Ir autobraucēji, kas šādos laikapstākļos izdara izvēli par labu sabiedriskajam transportam, neatkarīgi no tā, ko savā privātajā Twitter kontā raksta privātpersona Rīgas mērs. Kā arī bez visiem šiem eksperimentiem ir daudz, tā saucamo, vasaras braucēju, kas ziemā izvēlas tomēr ar personīgo automašīnu nebraukt vispār un pārsēžas uz sabiedrisko transportu. Tad nu ceturtdien šiem cilvēkiem bija iespēja netērēt, piemēram, braucienus no sava e-talona vai šādu e-talonu nepirkt vispār, vienkārši paņemot līdzi sava auto reģistrācijas apliecību. Būtu jau interesanti apskatīties, vai tajā dien nebija manāms kritums maksas braucēju skaitā.

Bez politiskās aģitācijas

Bet nobeigumā, kāds retorisks jautājums. Ja tiešām ir kāds (sveiciens Agrim), kas neuzskata šo visu par administratīvo resursu tērēšanu vēlēšanu “priekšvakarā”, tad kā šis kāds skaidros to, ka oficiālās mājas lapas centīgi cenšas jau paša virsrakstā atgādināt, kā sauc Rīgas mēru un kāda ir viņa saistība ar visu šo farsu? Daži piemēri: Rīgas Dome, RSDS, Rīgas Satiksme, Rīgas Sniegs.