TL;DR jeb īsā versija

Rīt ir jāiet un jābalso par Vienotību (arī mana izvēle) vai Nacionālo apvienību. Pie reizes droši izmantojot iespēju likt plusiņus un svītrot.

Izvērsta versija

Var jau lamāt esošo valdību un koalīciju, stāstot, ka šie nemaz nedomā par tautu un “apzog” valsti, pārdot Citadeli. Un tomēr tas, ka valsts nav bankrotējusi, ir ievests eiro un rietumu investori ir gatavi šeit pirkt banku, parāda, ka nemaz tik slikti tā valdība nestrādā.

Bet šī brīža vienīgā alternatīva ir tikai valdība ar Saskaņu priekšgalā. Visai slikta un draudoša alternatīva. Un atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz tā nešķiet tik nereāla. Pēdējie partiju reitingi parāda, ka Saskaņai un No sirds Latvijai (NSL) ir visai reālas iespējas savākt vairākumu Saeimā. Sudraba gan cenšas apgalvot, ka koalīcijā ar Saskaņu tā neies. Bet pēdējā laikā gaismā nākusī informācija rada zināmas šaubas par Sudrabas lojalitāti.

Tāpēc, ņemot vērā šo NSL faktoru, šogad nepietiks vienkārši nebalsot par Saskaņu. Bet ir jābalso par esošo koalīciju, neizniekojot savu balsi ar balsojumu par partijām, kas diez vai pārvarēs 5% barjeru, vai metot tukšas aploksnes.

Partijas

Neliels atskats uz partijām, kas dažādu iemeslu dēļ šoreiz ir nonākošas manā redzes lokā.

Vienotība

Balsošu par šiem. Ne jau tāpēc, ka šie ir mazākais ļaunums, bet tāpēc, ka šī brīža situācijā viņi ir lielākais labums. Partija galīgi nav ideāla. Daži personāži (Āboltiņa, Zaķis u.c.) pamanās pamatīgi pabajotāt iespaidu par partiju. Bet tieši tamdēļ ir centīgi jāsvītro. Tiesa gan Āboltiņu izsvītrot man nebūs ļauts, jo Kurzemē nebalsošu.

Nacionālā apvienība

Pārāk radikāli un ultranacionāli. Arī pārāk lieli “tradīciju” cienītāji. Un, ja ne šodienas politiskā situācija valstī, noteikti aicinātu atturēties no balsojuma par viņiem. Bet par šiem vismaz ir pārliecība, ka vienā koalīcijā ar Saskaņu nelīdīs.

Zaļo un zemnieku savienība

Ir esošajā koalīcijā. Un šogad līdz pēdējām brīdim arī braši turējās pretīm Lemberga kabatpartijas titulam. Tomēr pagājušajā nedeļā padevās, un Lembergs atkal kļuva par viņu premjēra kandidātu. Bet tas Lembergs tāds slidens tips, nav lielas pārliecības, ka šis atteiktos no sadarbības ar Saskaņu, ja būtu tāds piedāvājums.

Reģionu apvienība

Diemžēl pārāk liels risks, ka šie nepārvarēs 5% barjeru. Citādi balsotu par viņiem. Un ne jau tāpēc, ka tur Kaimiņš vai Bondars, kuriem nav vietas Saeimā. Tas būtu vairāk protesta balsojums pret Vienotību, ja vien situācija ļautu. Kā arī šie tagad ir valdošie manā tagadējā mājvietā – Siguldas novadā.

Saskaņa

Pirmkārt, par viņu (ne)saimnieciskajām dotībām var labi pārliecināties Rīgā. Milzīgs budžeta deficīts un viss pilsētas uzkrājums no iepriekšējām domēm jau notērēts, ka ir jāķeras klāt pie salu pārdošanas.

Otrkārt, ko īsti var sagaidīt no partijas, kas slēdz draudzības līgumus ar Vienoto Krieviju un komunistu partiju Ķīnā? Šaubos gan, ja šie nonāktu valdībā, Latviju uzreiz pārpludinātu zaļie cilvēciņi – vairs nebūtu tādas vajadzības. Bet šie noteikti mainītu valsts politisko kursu virzienā uz Kremli, pie reizes arī kļūstot par Krievijas interešu lobētājiem ES un EK. Kā arī visdrīzāk dienas kārtībā atgriezto tādi jautājumi kā otra valsts valoda, vienkāršāka pilsonības iegūšana utt. Vai mums to vajag?

No sirds Latvijai

Vairs nepamet sajūta, ka šis kāda sponsorēts politiskais projekts, kura mērķis ir nodrošināt Saskaņai trūkstošo politisko atbalstu.

Šī nav politiskā aģitācija. Šī ir mana pilsoniskā pozīcija. Es neesmu saistīts ne ar vienu no poliskajām partijām.

Lai gan šķiet, ka jezga ap ACTA ir norimusi, tomēr šī epoja turpinās. Ik pa laikam ziņu virsrakstos un tvītos ACTA joprojām parādās. Tas nolīgums joprojām tiek bīdīts uz priekšu, tikai daudz klusākā gaisotnē, un tas patiesībā nemaz nav labi – mēs varam pat nepamanīt, kad tā tiek klusi pieņemt un viss.

Tiek aktīvi kultivēts viedoklis, it īpaši no politiķu un ierēdņu puses, kas ACTA dēļ nebūs nepieciešamas izmaiņas Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Iespējams, ka tā arī ir, jo šo apstiprina arī ar politisko virtuvi nesaistīti juristi. Tomēr arī šajā pašā normatīvo aktu negrozīšanā var slēpties ļoti lielu zemūdens akmeņi.

Proti, ACTA ir starptausks līgums un, ratificējot to, tas iegūs noteicošāku nozīmi par Latvijas pašu likumiem. ACTA ratifikācijas varētu saknē nogriezt jelkādas cerības, ka, piemēram, autotiesību likums tiek pārskatīts un tiek padarīts draudzīgāks patērētājiem. Jo, manuprāt, šajā autortiesību jomā mums sastopamas nejēdzības.

Un vienu šādu nejēdzību pēdējā laikā ļoti aktīvi demonstrē LaIPA un AKKA/LAA, organizējot krustu karus pret radio klausīšanos birojos. Labi, iespējams šis piemērs neattiecas uz jomu, ko regulē ACTA, tomēr šis piemērs parāda, ka autortiesību jomā nav mums viss gluži labi sakārtots, un ir kur tiekties.

Tas nu man šķiet ir alkatības kalngals – prasīt samaksu par to, par ko jau radiostacijas ir samaksājušas. Vai tad šīs 2 organizācijas un tie autori, ko tās pārstāv, tiešām būs ieguvēji no tā, ka cilvēki izslēgs tos radioaparātus, un vairs neklausīsies radio ar visām tām reklāmām, par ko maksā reklāmdevēji, un pateicoties, kam tās radiostacijas ir spējīgas maksāt tos autoratlīdzību maksājumus?