Otrdienas vakarā Mana Balss atbildēja Nilam Ušakovam un sabiedrībai, apliecinot to, ka tas tiešām nebija pārpratums, tik tiešām partijai ir prasīts “ziedojums” par iniciatīvas publicēšanu.

Viss būtu jauki, ja Mana Balss vienkārši atteiktu, argumentējot, ka no politiķiem iniciatīvas vairs netiek pieņemtas. Jā, mani pārliecināja, ka tas būtu saprātīgs ierobežojums, ka politiķiem, it īpaši tiem, kuru partijas pārstāvētas Saeimā, būtu liegts izmantot platformu sava tēla spodrināšanai utt.

Daudz kliedzošāks un biedējošāks ir fakts, ka Mana Balss komanda uzskata, ka tas ir pilnībā pieņemami piedāvāt politiķiem maksas pakalpojumus par “ziedojumiem”. Platforma, kas tika veidota ka daļa no pret-oligarhu kustības, sāk darboties politisko partiju stilā: vajadzīgo iniciatīvu bīdīšanu var veicināt ar ziedojumiem.

Tagad rodas jautājumi, cik tad caurskatāma ir visa Mana Balss platforma. Cik daudzas no publicētajām iniciatīvas ir šādi sponsorētas ar “ziedojumiem”? Ja šī būtu pirmā šādā veidā publicētā iniciatīva, vai pie tās parādītos piezīme, ka tās publicēšana ir apmaksāta – gluži kā tas ir ziņu portālos un preses izdevumos, kur reklāmraksti tiek atbilstoši atzīmēti?

Un tīri tāds neliels atgādinājums nodibinājumam “Sabiedrības Līdzdalības Fonds”, kam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kas īsteno Mana Balss projektu. Sabiedriskā labuma organizācijas likuma 9. panta 1. daļa:

Ziedojums šā likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.

Par politiskām partijām bieži spriež arī pēc to lielajiem ziedotājiem. Kādus secinājumus varētu izdarīt par organizāciju, kā ziedotāju sarakstos būtu politiskās partijas?

Šodien Saskaņas vadītājs un kādas lielas pilsētas mērs Nils Ušakovs savā Twitter kontā sūdzējās, ka tautas iniciatīvu platformas Mana Balss uzturētāji prasot “ziedojumu” par Saskaņas iniciatīvas publicēšanu.

Par iniciativu par bargākiem sodiem pedofiliem @ManaBalss pieprasīja samaksu/”ziedojumu” – 1000 EUR, jo starp autoriem ir politiķi.

— Nils Ušakovs (@nilsusakovs) August 4, 2015

Daudzi metās aizstāvēt Mana Balss ar argumentiem, ka Saeimā pārstāvētai partijai nepieklājas publicēt “tautas” iniciatīvas, jo viņiem jau pašā Saeimā ir dota iespēja pa tiešo sniegt iniciatīvas cik uziet, ja vien savāc 5 deputātu parakstus. Bet naudas prasīšanas faktu šie aizstāvji vienkārši ignorē.

Te nu es gribētu uzsvērt, ka ir vieta diskusijām par divām tēmām. Par jau pieminēto jautājumu, vai Saeimā deputāti var sniegt iniciatīvas šajā tautas platformā. Un otra, šoreiz daudz nopietnāka, cik tas ir ētiski prasīt “ziedojumu” par iniciatīvas publicēšanu.

Ja vien stāsts par 1000 € ir patiess, tad, manuprāt, šis ir visai “jauks” piemērs korupcijai. Kaut kas no sērijas: mums ir [jauni] principi/vadlīnijas, ka no Saeimā pārstāvētiem spēkiem iniciatīvas nepieņemt, bet (ne)liels ziedojums var situāciju labot. Un jā, korupcija ir iespējama arī privātajā sektorā.

Lai ko arī es domātu par Saskaņu un Nilu Ušakovu, šobrīd Mana Balss reputācija ir visai apdraudēta. Saprotu, ka naudiņu projekta uzturēšanai vajag, bet šādi to pelnīt nav pieņemami. Ļoti cerams, ka drīz būs kāds skaidrojums arī no viņu puses, kas labi argumentēs, ka Saskaņas vadītājs ir ko pārpatis vai nosapņojis.

P.S. Jauns ieraksts ar atbildi uz komentāriem, ko saņēmu pēc šī raksta publicēšanas.