Par UIN

Īsumā

Ja tev pieder uzņēmums, tad no nākama gada peļņas, izmaksājot to dividendēs, tu maksāsi mazāk nodokļos nekā tagad.

Nedaudz garāk

Šobrīd, lai izmaksātu dividendes no uzņēmuma peļņas, ir jāsamaksā UIN 15% no peļņas un tad IIN 10% no dividendēm. Rezultātā sanāk, ka efektīvā likme ir 23,5% no peļņas.

No nākamā gada būs jāmaksā tikai UIN 20% no peļņas un neko par dividendēm. Tātad efektīvā likme ir 20%. Un neklausiet tajos bļāvējos, kas runā par koeficientu 0,8, viņi vienkārši neiedziļinās, par ko bļauj.

Gari un ar aprēķiniem

Pieņemsim, ka tavs uzņēmums nopelnīja 1000 €. Vienkāršības labad pieņemsim, ka visu izmaksāsi dividendēs, kā arī ignorēsim visu grāmatvedības “maģiju” kā pamatlīdzekļi, UIN atlaides un palielinājumi utt.

Vecā sistēma

Šobrīd, neatkarīgi no tā, ko izlemsi darīt ar šo peļņu, ir jānomaksā UIN 15%:

UIN: 1000 € * 15% = 150 €
Dividendes: 1000 € – 150 € = 850 €

No dividendēm ir jāmaksā IIN 10%:

IIN: 850 € * 10% = 85 €
Izmaksai: 850 € – 85 € = 765 €

Rezultātā no uzņēmuma nopelnītajiem 1000 € tu iegūsti 765 €, bet 235 € tiek valstij (un pašvaldībai) jeb faktiski 23,5% no peļņas.

Jaunā sistēma

No nākama gada likums paredz, ka UIN ir jāmaksā tikai tad, ja maksāsi dividendes (un virkni citu “bonusu”, ko faktiski var pielīdzināt dividendēm). Šajā piemērā nolēmām, ka visu arī izmaksā, tātad jāņem nost UIN 20%:

UIN: 1000 € * 20% = 200 €
Izmaksai: 1000 € – 200 € = 800 €

Rezultātā no uzņēmuma 1000 € tev tiek 800 €, bez valstij 200 € jeb 20%.

Mistiskais koeficients

Bet kā tad tur ar to koeficientu 0,8? Šis koeficients ir daļa no tās grāmatvedības “maģijas”, ko nolēmām ignorēt piemēra vienkāršības labad. Jo uz “papīra” tas izskatīties krietni ķēpīgāk. Ja uzņēmums nopelna 1000 €, tad, paturot prātā UIN 20%, ir jāpieņem lēmums, ka dividendēs tiek samaksāti 800 €, no kā, to dalot ar 0,8, tad faktiski arī rēķinās UIN:

UIN: 800 € / 0,8 * 20% = 200 €

Rezultātā joprojām sanāk, ka no uzņēmuma nopelnītajiem 1000 € tev tiek 800 € un valstij 200 €.

Secinājums

Es neņemošos spriest, vai likumā atrunāto aprēķina kārtību varēja ierakstīt vienkāršāk un bez tā koeficienta 0,8. Bet nu fakts ir tāds, ka no nākamā gada UIN aprēķina kārtība būs draudzīgāka arī tad, ja turpināsi visu peļņu izmaksāt dividendēs, jo efektīvā nodokļu likmes, kas būs jāsamaksā no peļņas samazināsies no 23,5% uz 20,0%.

Cipariņu drošība: Noslēgums

Pirms pusotras nedēļas rakstīju, kā man gadījās ar manām kartēm un bankas rīcību, kas lika aizdomāties par norēķinu karšu drošību. Tad nu beidzot vakar šis stāsts nonāca līdz, manā skatījumā, pozitīvam iznākumam.

Banka tomēr atmaksāja abus nelaimīgos pirkumus, no zagtajām kartēm. Netika aizmirsta arī pirkuma komisija un pat uzkrātie procenti par kredītlimita izmantošanu, arī šī nauda tika atmaksāta.

Kāda bija bankas motivācija, mainīt savu lēmumu, visdrīzāk tā arī paliks banka iekšienē. Atbildi uz savu “atkārtotu iesniegumu” es tā arī nesaņēmu. Bija tikai tālruņa zvans no mani apkalpojošās filiāles vadītājas, kas atvainojās par radušos situāciju, skaidrojot to, ka banka ir liela organizācija, kur strādā daudz cilvēku, un katram var gadīties kļūda.

Tā kā vien atliek minēt, vai tā tiešām bija tikai kāda darbinieka pieļauta kļūda, veicot darījumu pārbaudi. Vai arī banka vienkārši izlēma, ka turpmākā sarakste var izmaksāt dārgāk. Bet varbūt “skandāla” izcelšana publiskajā vidē lika viņiem izdarīt kādu izņēmumu.

Man gan solīja, ka turpmāk banka centīšoties nepieļaut šādas situācijas, mācoties no savām kļūdām. Cerēsim. Un cerēsim, ka no šī mācīsies ne tikai Swedbank, bet arī citas bankas.

Cipariņu drošība

Ievads

Vai esi aizdomājies, cik tad īsti drošībā ir tā nauda, kas glabāja tavā bankas kontā un kam var piekļūt ar norēķinu karti? No savas rūgtās un, par laimi, nepārāk dārgās pieredzes varu stāstīt, ka principā tā nauda nav lielākā drošībā nekā tā skaidrā nauda, kas glabājas tajā pašā makā, kur kartes.

Gadiem ilgi bankas Latvijā veicināja karšu norēķinu attīstību, stāstot gan patērētājiem, gan pārdevējiem, cik tās kartes ir jaukas un drošas. Tika un tiek kultivēts mīts, ka nauda kartē ir drošībā, jo katru darījumu ar karti ir jāapstiprina ar PIN vai vismaz ar veco, labo parakstu.

Tomēr, kā izrādās, tas ir tikai mīts, kam ar realitāti ir maz sakara. Jo vismaz Swedbank (par citām bankām nemācēšu stāstīt) ir gaužām vienalga, vai darījums, kas veikts ar magnetisko joslu, ir vai nav apstiprināts ar parakstu. Un tā nav tikai teorija, tā ir prakse.

Pirkumi lidojumā

Gadījās lidot uz Barselonu ar airBaltic. Lidojuma laikā iegādājos ūdeni, par to maksājot ar karti. Stjuartei gadījās kāda ķibele ar POS termināli – neizdrukājās čeks, ko parakstīt, – tāpēc man palūdza karti vēlreiz. Noticot, manuprāt, loģiskam argumentam, ka būs tikai viens čeks ar parakstu, tādēļ naudu noņems tikai vienu reizi, ļāvu vilkt vēlreiz to karti.

Rezultātā no konta nauda noņemta dubultā un secinājums, ka Swedbank ir vienalga, vai dabā vispār pastāv čeks ar parakstu, jo galvenais, ka karte ir novilkta caur POS termināli.

Papildināts. Pats airBaltic pēc mēneša un 2 e-pastiem paši atskaitīja naudu, kas iekasēta dubultā.

Nozagtās kartes

Divas dienas vēlāk jau pašā Barselonā man nozaga maku, kur bija 3 norēķinu kartes. Kartes paspēju nobloķēt ~40 minūšu laikā pēc tam, kad savu maku redzēju pēdējo reizi. Pēdējās 10 minūtes no šī laika es notērēju cenšoties sazvanīt banku un bloķēt tās kartes.

Izrādījās, ka tas nav pietiekami ātri. Pa šo laiku ar katru no kartēm jau tika veikts pa vienam pirkumam. Spriežot pēc izdrukā redzamā, kaut kādos pašapkalpošanās automātos.

Apstrīdot šos pirkumus, par mazāko (€7,00) banka naudu tomēr atgrieza. Par pārējiem diviem (€14,00 un €7,90) no Swedbank atnāca vēstule, ko īsumā var atreferēt šādi, ka pats vien esmu vainīgs, ka man nozaga karti, un tā kā pirkumi ir veikti ar kartes fizisku klātbūtni, tad tie nav apstrīdāmi (pilns vēstules teksts ir raksta beigās).

Secinājumi

Pēc šiem gadījumiem var secināt, ka ar karti nauda kontā ir apdraudēta. Tipiskai dienas limits kartei ir Ls 500..600 dienā. Tātad karte makā rada faktiski tik pat lielu zaudējumu risku zādzības gadījumā, ka nēsāt līdzi vienu “Mildu” (Ls 500 naudas zīmi). Un man vienkarši ir paveicies, ka es laicīgi pamanīju, ka maka manā kabatā nav, un mani zaudējumi (no kartēm) ir vien nepilni €22.

Un paraksts uz Swedbank kartes ir bezjēdzīga formalitāte, kas kartes drošību nepaaugstina ne par kripatiņu. Bankai vienkārši pietiek ar to, ka karte tika izmantota darījumam – autorizētam ar parakstu vai nē, tas vairs nav svarīgi.

Bankas atbilde uz iesniegumu

Es, protams, esmu apvainojies klients, tāpēc nebūtu pareizi paļauties tikai uz manu vēstules atreferējumu. Šeit būt bankas vēstules teksts:

Pamatojoties uz Jūsu iesniegumu “Swedbank” AS, turpmāk tekstā — Banka, veicām darījumu pārbaudi Bankas karšu darījumu sistēmā.

Saskarņā ar pārbaudes rezultātiem tika secināts, ka augstāk minētie darījumi tika veikti ar kartes fizisku klātbūtni darījuma brīdī, karte bija aktīva, kontā pietiekoši naudas līdzekli un bankai nebija pamata darījumus neapstiprināt.

Karšu kietošanas noteikumi, kas ir LTguma par karšu lietošanu neatņemama sastāvdaļa, paredz to, ka: “7.2. Kartes pazaudāāanas vai zādzības gadījumā Kartes lietotājs nekavējoties informē Banku pa telefonu un 15 (piecpadsmit) dienu laikā par to sniedz rakstisku pieteikumu Bankai (t.sk. var izmantot arī Bankas internetbanku saskarņā ar Attālināto bankas pakalpojumu līgumu). 7.4. Ja Kartes lietotājs vai Klients ir pieļāvis Kartes prettiesisku un/vai Līgumam neatbilstošu lietošanu, Klients ir pilnībā atbildīgs par visām saistībām, kuras nodibinājusi Kartes lietošana.”
Karšu darbība tika apturēta pāc tam, kad pretenzijā minētie darījumi jau bija sekmīgi notikuši.

Par faktu, ka Jūsu norēķinu karte tika pretlikumTgi izmantota, Jums ir nepieciešams vērsties tiesību aizsargājošajās iestādēs.

Atvainojamies par Jums sagādātajam neērtTbām un ceram uz sekmTgu sadarbību turpmāk!

Noslēgums

Papildināts. Swedbank tomēr atmaksāja, pēc “atkārtota iesnieguma” izskatīšanas.