Author Archives: Aleksejs

Par UIN

Posted on by

Īsumā

Ja tev pieder uzņēmums, tad no nākama gada peļņas, izmaksājot to dividendēs, tu maksāsi mazāk nodokļos nekā tagad.

Nedaudz garāk

Šobrīd, lai izmaksātu dividendes no uzņēmuma peļņas, ir jāsamaksā UIN 15% no peļņas un tad IIN 10% no dividendēm. Rezultātā sanāk, ka efektīvā likme ir 23,5% no peļņas.

No nākamā gada būs jāmaksā tikai UIN 20% no peļņas un neko par dividendēm. Tātad efektīvā likme ir 20%. Un neklausiet tajos bļāvējos, kas runā par koeficientu 0,8, viņi vienkārši neiedziļinās, par ko bļauj.

Gari un ar aprēķiniem

Pieņemsim, ka tavs uzņēmums nopelnīja 1000 €. Vienkāršības labad pieņemsim, ka visu izmaksāsi dividendēs, kā arī ignorēsim visu grāmatvedības “maģiju” kā pamatlīdzekļi, UIN atlaides un palielinājumi utt.

Vecā sistēma

Šobrīd, neatkarīgi no tā, ko izlemsi darīt ar šo peļņu, ir jānomaksā UIN 15%:

UIN: 1000 € * 15% = 150 €
Dividendes: 1000 € – 150 € = 850 €

No dividendēm ir jāmaksā IIN 10%:

IIN: 850 € * 10% = 85 €
Izmaksai: 850 € – 85 € = 765 €

Rezultātā no uzņēmuma nopelnītajiem 1000 € tu iegūsti 765 €, bet 235 € tiek valstij (un pašvaldībai) jeb faktiski 23,5% no peļņas.

Jaunā sistēma

No nākama gada likums paredz, ka UIN ir jāmaksā tikai tad, ja maksāsi dividendes (un virkni citu “bonusu”, ko faktiski var pielīdzināt dividendēm). Šajā piemērā nolēmām, ka visu arī izmaksā, tātad jāņem nost UIN 20%:

UIN: 1000 € * 20% = 200 €
Izmaksai: 1000 € – 200 € = 800 €

Rezultātā no uzņēmuma 1000 € tev tiek 800 €, bez valstij 200 € jeb 20%.

Mistiskais koeficients

Bet kā tad tur ar to koeficientu 0,8? Šis koeficients ir daļa no tās grāmatvedības “maģijas”, ko nolēmām ignorēt piemēra vienkāršības labad. Jo uz “papīra” tas izskatīties krietni ķēpīgāk. Ja uzņēmums nopelna 1000 €, tad, paturot prātā UIN 20%, ir jāpieņem lēmums, ka dividendēs tiek samaksāti 800 €, no kā, to dalot ar 0,8, tad faktiski arī rēķinās UIN:

UIN: 800 € / 0,8 * 20% = 200 €

Rezultātā joprojām sanāk, ka no uzņēmuma nopelnītajiem 1000 € tev tiek 800 € un valstij 200 €.

Secinājums

Es neņemošos spriest, vai likumā atrunāto aprēķina kārtību varēja ierakstīt vienkāršāk un bez tā koeficienta 0,8. Bet nu fakts ir tāds, ka no nākamā gada UIN aprēķina kārtība būs draudzīgāka arī tad, ja turpināsi visu peļņu izmaksāt dividendēs, jo efektīvā nodokļu likmes, kas būs jāsamaksā no peļņas samazināsies no 23,5% uz 20,0%.

Par kolektīvo atlaišanu

Posted on by

Šodien Rīgas autonomas republikas vadonis… Oi… Rīgas domes priekšsēdētājs savā Twitter kontā ievietoja bildi ar LPG vēstuli par kolektīvo atlaišanu.

LPG informē, ka būs spiesta atlaist 185 tirdzniecības aģentus. Un pie visai vainīgi ir grozījumi likumā par “Par valsts sociālo apdrošināšanu“. Jā, viss ir slikti, Bet, pirms skrienam dedzināt Saeimu, noteikti lasām tālāk…

Pēc pašas LPG aplēsēm 60% no aģentiem tas ir papilddarbs. Un tas visdrīzāk nozīmē to, ka par lielāko daļu no šiem darbiniekiem nebūtu jāaprēķina papildus VSAOI, jo tās jau tiktu samaksātas pietiekamā apjomā, lai minimums nebūtu jāpiemēro.

40% ir pensionāri. Un “dīvainas sakritības” pēc likums paredz, ka prasības par minimālo VSAOI nav piemērojams par personām, kas saņem vecuma pensiju.

Rezultātā kaut kā gribas secināt, ka šeit darba devējs vienkārši blefo. Ir izdevība atlaist vairāk nekā trešdaļu no darbiniekiem, bet visu vainu novelt uz valdošo koalīciju. Te ataust atmiņā tie grūtie laiki, kad tika pacelts PVN, bet daudzi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji cēla cenas, tik daudz, cik gribēja, nevis tik, cik nodokļa kāpums prasīja, jo bija iespēja novelt vainu uz tiem citiem, kas tos likumus ievieš.

Par to, kāds labums LPG no šī, es nemāku teikt. Un tomēr atļaušos izteikt pieņēmumu, kas tas ļauj pārskatīt izplatīšanas tīklu, jo kādam taču ir jānogādā tos gāzes balonus uz 185 tirdzniecības vietām. Un pašā vēstulē arī mājiens uz šo, jo tiks izvērtēti aģentu rezultāti.

Par ziedojumiem

Posted on by

Otrdienas vakarā Mana Balss atbildēja Nilam Ušakovam un sabiedrībai, apliecinot to, ka tas tiešām nebija pārpratums, tik tiešām partijai ir prasīts “ziedojums” par iniciatīvas publicēšanu.

Viss būtu jauki, ja Mana Balss vienkārši atteiktu, argumentējot, ka no politiķiem iniciatīvas vairs netiek pieņemtas. Jā, mani pārliecināja, ka tas būtu saprātīgs ierobežojums, ka politiķiem, it īpaši tiem, kuru partijas pārstāvētas Saeimā, būtu liegts izmantot platformu sava tēla spodrināšanai utt.

Daudz kliedzošāks un biedējošāks ir fakts, ka Mana Balss komanda uzskata, ka tas ir pilnībā pieņemami piedāvāt politiķiem maksas pakalpojumus par “ziedojumiem”. Platforma, kas tika veidota ka daļa no pret-oligarhu kustības, sāk darboties politisko partiju stilā: vajadzīgo iniciatīvu bīdīšanu var veicināt ar ziedojumiem.

Tagad rodas jautājumi, cik tad caurskatāma ir visa Mana Balss platforma. Cik daudzas no publicētajām iniciatīvas ir šādi sponsorētas ar “ziedojumiem”? Ja šī būtu pirmā šādā veidā publicētā iniciatīva, vai pie tās parādītos piezīme, ka tās publicēšana ir apmaksāta – gluži kā tas ir ziņu portālos un preses izdevumos, kur reklāmraksti tiek atbilstoši atzīmēti?

Un tīri tāds neliels atgādinājums nodibinājumam “Sabiedrības Līdzdalības Fonds”, kam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kas īsteno Mana Balss projektu. Sabiedriskā labuma organizācijas likuma 9. panta 1. daļa:

Ziedojums šā likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.

Par politiskām partijām bieži spriež arī pēc to lielajiem ziedotājiem. Kādus secinājumus varētu izdarīt par organizāciju, kā ziedotāju sarakstos būtu politiskās partijas?