Cipariņu drošība: Noslēgums

Pirms pusotras nedēļas rakstīju, kā man gadījās ar manām kartēm un bankas rīcību, kas lika aizdomāties par norēķinu karšu drošību. Tad nu beidzot vakar šis stāsts nonāca līdz, manā skatījumā, pozitīvam iznākumam.

Banka tomēr atmaksāja abus nelaimīgos pirkumus, no zagtajām kartēm. Netika aizmirsta arī pirkuma komisija un pat uzkrātie procenti par kredītlimita izmantošanu, arī šī nauda tika atmaksāta.

Kāda bija bankas motivācija, mainīt savu lēmumu, visdrīzāk tā arī paliks banka iekšienē. Atbildi uz savu “atkārtotu iesniegumu” es tā arī nesaņēmu. Bija tikai tālruņa zvans no mani apkalpojošās filiāles vadītājas, kas atvainojās par radušos situāciju, skaidrojot to, ka banka ir liela organizācija, kur strādā daudz cilvēku, un katram var gadīties kļūda.

Tā kā vien atliek minēt, vai tā tiešām bija tikai kāda darbinieka pieļauta kļūda, veicot darījumu pārbaudi. Vai arī banka vienkārši izlēma, ka turpmākā sarakste var izmaksāt dārgāk. Bet varbūt “skandāla” izcelšana publiskajā vidē lika viņiem izdarīt kādu izņēmumu.

Man gan solīja, ka turpmāk banka centīšoties nepieļaut šādas situācijas, mācoties no savām kļūdām. Cerēsim. Un cerēsim, ka no šī mācīsies ne tikai Swedbank, bet arī citas bankas.