Pēdējā laikā šī patriotisma tēma tiek “malta” samērā bieži. Vieni ar patriotismu pamato, kādēļ būtu jāmaksā nodokļi. Citiem patriotisms ir galvenais iemesls, kādēļ palikt Latvijā, nevis doties labākas dzīves meklējumos ārpus tās. Gan jau atradīsies arī kādi citi “pielietojumi” patriotismam pret savu valsti.

Tomēr es piedāvāju atteikties no šī jēdziena “patriotisms” un aizvietot to ar “lojalitāte”. Manā skatījumā, mūsdienu pasaulē, kurā plešas plašumā globalizācija, patriotisms ir novecojusi vērtība. Nav vairs nozīmes uztvert savu dzimteni, ka kaut ko īpašu tikai tāpēc, ka esi te dzimi un audzis, vai tāpēc, ka ir tavas tautas zemes. Iespējams, tādēļ, ka esmu audzis daudznacionālā vidē, manī vienkārši nav iesakņojusies īpaša vajadzība pēc nacionālās identitātes, es vienkārši nespēju to tā īsti saprast.

Es piedāvāju uztvert valstis nevis kā kaut kādas konkrētas tautas mītnes zemi, bet gan kā uzņēmumus, kas sniedz tās iedzīvotājiem noteiktus pakalpojumus. Iedzīvotāji ir vienkārši šo valstu klienti, kas tikai izmanto noteiktu pakalpojumu klāstu. Ar ko lielos vilcienos valsts atšķiras, piemēram, no mobilo sakaru operatora? Ja nepatīk valsts, kurā dzīvo, tad vienkārši jāizvēlas cita valsts, kura spēj piedāvāt kvalitatīvākus pakalpojumus par to maksu, tas ir, nodokļiem, kuras tā prasa nomaksāt.

Bet tikai nepārprotiet mani, negribu teikt, ka tagad visiem ir jākravā mantiņas un jādodas uz citām valstīm, kas spēj nodrošināt augstāku dzīves līmeni. Es gribu tikai pateikt, ka nevajag izvirzīt patriotismu kā galveno pašmērķi, kādēļ mīlēt un cīnīties par savu valsti.