Par ko viss tracis?

Turpinot vakar izteikto ideju par partijas dibināšanu. Šī nav impulsīvi izteiktā ideja, kuru būtu jāuztver kā joks, bet gan ilgi lolota ideja, kurai bija lemts tikt izteiktai skaļi. Ceru, ka tai arī būs lemts piepildīties.

Diemžēl atšķirībā no daudzām citām idejām, kurā man nebija vajadzīgi ļoti daudzi palīgi tās sasniegšanai, šoreiz situācija ir nedaudz citādāka. Ar likumu ir noteikts, ka ir jābūt 200 dibinātāju, kas ir 18 gadus sasniegušie Latvijas pilsoņi. Tāpēc šīs idejas īstenošanai būs vajadzīga daudzu cilvēku palīdzība.

Kāpēc mocīties un reģistrēt partiju, ja var pieteikties kādā esošā partijā?

Var, bet ir daži bet… Pirmkārt, nav jau teikts, ka izvēlētajā partijā tiešām pieņems. Otrkārt… Atstāsim šo kā rezerves variantu.

Kāds būs nosaukums? Kāda būs programma?

Šie ir biežāki jautājumi, ko cilvēki man uzdod, kad es piedāvāju viņiem piedalīsies šajā iecerē. Teikšu godīgi, ka man vēl nav atbilžu uz šiem jautājumiem, bet es par to pārāk nebēdājos. Tieši otrādi, tāpēc mums ir jāapvienojas, lai mēs varētu izvirzīt kopīgus mērķus, uz kuriem arī kopīgi tiekties un sasniegt. Bet nosaukums ir jau tikai tāda formalitāte, un gan jau ko izdomāsim labskanīgu.

Ko mēs varēsim piedāvāt?

Jaunu, inovatīvu un progresīvu domāšanu un pieeju problēmu risināšanai. Es ticu, ka katram ir sava unikāla pieredze un savas labas idejas, kuras būtu vērts likt lietā, lai uzlabotu labklājību mūsu valstī.

Nebūs viegli ko panākt vai izsisties uz politiskās arēnas

Un atkal… Šis ir viens no biežākajiem apgalvojumiem, ko man nācies dzirdēt par savu ieceri. Es to labi saprotu, es zinu, ka nebūs viegli, bet tikpat es labi zinu, ka neko neiesākot un neko mēģinot sasniegt iecerēto vispār nav iespējams. Mēģināts nav zaudēts, tā sacīts!

Un vēlreiz… Kādēļ tas viss ir vajadzīgs?

Tādēļ, ka jābeidz noraudzīties uz visu šo politisko un ekonomisko jezgu no malas. Jābeidz tikai izteikt savu viedokli. Ir beidzot jāsāk kaut kas darīt, ir jādara viss, lai tavu viedokli sadzird.

Un vēl… Bieži vien tiek stāstīts, ka vajadzētu atlaist to Saeimu (ko gan šī brīža situācija nemaz nevajadzētu darīt, un tā jau nav viegli), bet redz nav ko likt vietā. Tāpēc mums ir jārada laba un spēcīga alternatīva, kuru nebaidās no smaga darba.

Ar ko sāksim?

Vispirms labi pārdomā, vai esi gatavs piedalīties. Un ja tava atbilde ir apstiprinoša, tad izsaki savu vēlmi skaļi, lai apkārtējie to zin, lai tas arī viņus iedrošina rīkoties.

Un tad es tevi aicinu doties šurp, lai apspriestu citu idejas un piedāvātu savas.

Iespējams, nav īstais laiks…