3 reizes mēģināju izdomāt kādu sakarīgu ievadteikumu šim rakstam, bet tā arī neizdomāju.
Gribēju jums pastāstīt par to, ko es domāju par Hansabankas un Latvijas Krājbankas patēriņa kredītu reklāmām, kuras skan gan radio, gan sastopams tīmeklī un gan vēl citos mēdijos atrodamas. Šo reklāma ideja ir vienkārša – “Kāpēc sevi ierobežot un neapdāvināt draugus, ja finansu līdzekļi to neļauj? Var taču aizņemties bankā!”.
Labi… Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas noliegtu kredītu labumu. Un tiešām situācijas, kad naudu vajag, bet tās tajā brīdi nepietiek. Bet es nekādi nesaprotu, cik jābūt primitīvai domāšanai, lai ņemtu kredītu un ielīstu parādos tikai ar mērķi sapirkt dāvanas? Labs scenārijs… Paņem kredītu. Nopērc dāvanas. Atdod kredītu gada garumā. Nākošajos Ziemassvētkos atkal dodies uz banku.
Mjā… Ziemassvētki tiešām ir komecializējušies.
Latvijā visi ņemt kredītus. ieskaitot nepateicīgākas EGO kartes un patēriņa kredītus. Nevar iztikt ar normālu kredītkarti, bet visi tik uzķeras uz šīm reklāmām. Un ka hansabanka ir draudzīgākā banka latvijā, ir taisnība, draudzīga, kad jāņem kredīts, bet kad jāpastāsta, kas klientam ir izdevīgāks, tad nifiga…
mēs jau arī par to pašu: http://priekuli.wordpress.com/2007/11/27/doma-rit-bus-dargak-padoma-velreiz/
Vēl trakāka man liekas reklāma ar tekstu. “Ņem divus kredītus, maksā par vienu”. Kad es to pirmo reizi izdzirdēju es vienkārši šausmās saķēru galvu. Pilnīgs vāks.
Tādu gan nav nācies dzirdēt, bet neizklausās ar diezko civilizēti.