Mūzika bez robežām

Latvijā mobilo sakaru lauciņā ar tarifiem konkurēt īsti nevar – minūtes vairs neviens neskaita. Jākonkurē ar tehnoloģijām un papildus pakalpojumiem. Tehnoloģiju lauciņā šogad karstākā tēma ir LTE (ko Latvijā mēdz dēvēt par 4G) – vieni to šogad ieslēdza komercrežīmā, citi jau sāk ieviest jauninājumus.

Bet no papildpakalpojumiem aktuālākā noteikti ir mūzika. LMT saviem Internets telefonā lietotājiem piedāvā iespēju tik pie 3 vai 6 mēnešu Spotify Premium abonementa. Bet Bite izveidoja pat divus jaunus tarifa plānus – “Pērkons” un “Tandems” –, kam līdzi nāk gada abonements uz Deezer Premium+ (man personīgi pirmā dzirdēšana par šo Deezer).

Interesanti, ka jaunie tarifi nāk ar neierobežotu datu apjomu Deezer straumēšanas pakalpojuma izmantošanai. Protams, tas nav nekāds lielais jaunums, ka Bite noteiktām lietotēm neuzskaita patērēto datu apjomu, bet iepriekš tās bija lietotnes ar visai mazu datu patēriņu. Kā arī dažas sociālo tīklu lietotnes, kur tas “īstais” saturs nemaz nav pašu sociālo tīklu serveros, jo faktiski lietotāji dalās ar saitēm, piemēram, uz video YouTube, kas jau ir tarificējams prieks.

Bet ar mūziku ir nedaudz citādi. Tā nav tikai teksta informācija vai saites, kas faktiski “neko nesver”. Ar mūzikas straumēšanu ir visai vienkārši notērēt pāris GB mēnesī, neko īpašu nedarot, tikai klausoties mūziku.

Jāatzīst, ka visai drosmīgs piedāvājums. Lietotājam parastajam, kas neaizraujas ar video straumēšanu ārpus mājām, kā arī nezvana uz dīvainai tīkliem, ar šo tarifu pietiks “atliektiem galiem” – standartā nākošie 3 GB visai droši “citas vajadzībām”, bet mūzika un zvani jau cenā iekļauti.

Uzlabotā attīstība

Šodien LMT paziņoja, ka ir pienācis laiks vēl ātrākais datu pārraidei un līdz ar šodien viņi sāk izvērst LTE-Advanced (LTE-A) tīklu, ko sauks par LMT 4G+. Ar jauno tehnoloģiju lejuplādes ātrums būs 2 reizes lielāks – jaunais teorētiskais limits būs 300 Mbps.

Teorētisko limitu diez vai ikdienā sanāks sasniegt. Praksē LMT LTE tīkls ir visai noslogots un faktiskais ātrums ir krietni piezemētāks. Kā arī šoreiz jaunievedums neļauj palielināt tīkla caurlaidību, bet ļauj pamatīgāk “izspiest” to, ko var sasniegt ar esošo caurlaidību. LTE-A ļauj izmantot vienlaicīgi 2 (perspektīvā pat līdz 5) LTE šūnas – te arī rodas tas teorētiski divtik lielais ātrums.

Un lai arī kopējā tīkla caurlaidība paliek nemainīga, ir visai liela varbūtība radīt gala lietotājam “ilūziju”, ka viņam pieejamais ātrums ir lielāks vai vismaz vienmērīgāks (kas, iespējams, ir pat svarīgāk).

  • Ja paveicas un apkārtnē ir pieejami vairākas nenoslogotas šūnas, tad visai liela iespēja tik tiešām tikt pie 2 reizes lielāka ātruma.
  • Ja šobrīd problēma ir ne tik ļoti vidējā ātrumā, cik viļņveidīgās šūnas pārslodzēs, tad tomēr ir iespēja, ka divām šūnām šīs viļņveidīgās pārslodzes nebūs vienlaicīgas.
  • Un, ja tomēr ar veiksmi ir nepārāk un visas apkārt pieejamās šūnas ir pārslogotas, arī tad var cerēt uz kādu nelielu uzlabojumu (ja katrā šunā tiek pie 1 Mbps, tad kopā jau ir 2 Mbps). Bet tas līdz brīdim, kad apkārtējie arī tiks pie LTE-A ierīcēm.

Tomēr šobrīd izbaudīt labumus no jaunieveduma sanāks vien nedaudzajiem. Lai izmantotu LTE-A, ir vajadzīga arī atbilstoša ierīce. Ātrumā apskatot LMT e-veikala klāstu, sanāca atrast vien pāris modeļus, kas abi no Samsung: Galaxy Note 4 un Galaxy Alpha. Jaunie iPhone 6 un iPhone 6 Plus nemācēs izmantot LTE-A labumus. Rūterus ar LTE-A atbalstu LMT arī vēl nepiedāvā. LTE-A atbalsts ir jaunajos Nexus 6, bet par to pieejamību Latvijā ir bažas, jo šo modeli ražo Motorola, kas Latvijā nav pārstāvēta.

Nav arī informācijas, cik ātri LMT plāno izvērst plašumā.

Plāns sestdienai

TL;DR jeb īsā versija

Rīt ir jāiet un jābalso par Vienotību (arī mana izvēle) vai Nacionālo apvienību. Pie reizes droši izmantojot iespēju likt plusiņus un svītrot.

Izvērsta versija

Var jau lamāt esošo valdību un koalīciju, stāstot, ka šie nemaz nedomā par tautu un “apzog” valsti, pārdot Citadeli. Un tomēr tas, ka valsts nav bankrotējusi, ir ievests eiro un rietumu investori ir gatavi šeit pirkt banku, parāda, ka nemaz tik slikti tā valdība nestrādā.

Bet šī brīža vienīgā alternatīva ir tikai valdība ar Saskaņu priekšgalā. Visai slikta un draudoša alternatīva. Un atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz tā nešķiet tik nereāla. Pēdējie partiju reitingi parāda, ka Saskaņai un No sirds Latvijai (NSL) ir visai reālas iespējas savākt vairākumu Saeimā. Sudraba gan cenšas apgalvot, ka koalīcijā ar Saskaņu tā neies. Bet pēdējā laikā gaismā nākusī informācija rada zināmas šaubas par Sudrabas lojalitāti.

Tāpēc, ņemot vērā šo NSL faktoru, šogad nepietiks vienkārši nebalsot par Saskaņu. Bet ir jābalso par esošo koalīciju, neizniekojot savu balsi ar balsojumu par partijām, kas diez vai pārvarēs 5% barjeru, vai metot tukšas aploksnes.

Partijas

Neliels atskats uz partijām, kas dažādu iemeslu dēļ šoreiz ir nonākošas manā redzes lokā.

Vienotība

Balsošu par šiem. Ne jau tāpēc, ka šie ir mazākais ļaunums, bet tāpēc, ka šī brīža situācijā viņi ir lielākais labums. Partija galīgi nav ideāla. Daži personāži (Āboltiņa, Zaķis u.c.) pamanās pamatīgi pabajotāt iespaidu par partiju. Bet tieši tamdēļ ir centīgi jāsvītro. Tiesa gan Āboltiņu izsvītrot man nebūs ļauts, jo Kurzemē nebalsošu.

Nacionālā apvienība

Pārāk radikāli un ultranacionāli. Arī pārāk lieli “tradīciju” cienītāji. Un, ja ne šodienas politiskā situācija valstī, noteikti aicinātu atturēties no balsojuma par viņiem. Bet par šiem vismaz ir pārliecība, ka vienā koalīcijā ar Saskaņu nelīdīs.

Zaļo un zemnieku savienība

Ir esošajā koalīcijā. Un šogad līdz pēdējām brīdim arī braši turējās pretīm Lemberga kabatpartijas titulam. Tomēr pagājušajā nedeļā padevās, un Lembergs atkal kļuva par viņu premjēra kandidātu. Bet tas Lembergs tāds slidens tips, nav lielas pārliecības, ka šis atteiktos no sadarbības ar Saskaņu, ja būtu tāds piedāvājums.

Reģionu apvienība

Diemžēl pārāk liels risks, ka šie nepārvarēs 5% barjeru. Citādi balsotu par viņiem. Un ne jau tāpēc, ka tur Kaimiņš vai Bondars, kuriem nav vietas Saeimā. Tas būtu vairāk protesta balsojums pret Vienotību, ja vien situācija ļautu. Kā arī šie tagad ir valdošie manā tagadējā mājvietā – Siguldas novadā.

Saskaņa

Pirmkārt, par viņu (ne)saimnieciskajām dotībām var labi pārliecināties Rīgā. Milzīgs budžeta deficīts un viss pilsētas uzkrājums no iepriekšējām domēm jau notērēts, ka ir jāķeras klāt pie salu pārdošanas.

Otrkārt, ko īsti var sagaidīt no partijas, kas slēdz draudzības līgumus ar Vienoto Krieviju un komunistu partiju Ķīnā? Šaubos gan, ja šie nonāktu valdībā, Latviju uzreiz pārpludinātu zaļie cilvēciņi – vairs nebūtu tādas vajadzības. Bet šie noteikti mainītu valsts politisko kursu virzienā uz Kremli, pie reizes arī kļūstot par Krievijas interešu lobētājiem ES un EK. Kā arī visdrīzāk dienas kārtībā atgriezto tādi jautājumi kā otra valsts valoda, vienkāršāka pilsonības iegūšana utt. Vai mums to vajag?

No sirds Latvijai

Vairs nepamet sajūta, ka šis kāda sponsorēts politiskais projekts, kura mērķis ir nodrošināt Saskaņai trūkstošo politisko atbalstu.

Šī nav politiskā aģitācija. Šī ir mana pilsoniskā pozīcija. Es neesmu saistīts ne ar vienu no poliskajām partijām.