Interesanti, kas notiks ar Ventspili, kad Lembergs vairs nebūs tās mērs (iemesli varbūt dažādi, šoreiz ne par tiem). Vai pilsētā neiestāsies panīkums? Esmu gana pārliecināts, ka pilsētas attīstības virzienu lielā mērā no saka nosaka tās mērs un valdošā koalīcija pilsētas domē.

Fantāziju pasaule ir tik jauka. Kamdēļ jaukt iekšā reālitāti?

Atbilstoši, gājējs viens pats drīkst iziet ārpus mājas pagalma (vai citas teritorijas, kas ir uzskatāma par dzīvojamo zonu) tikai, ja viņam ir vai nu šāda gājēja apliecība, vai vadītāja apliecība. Ja cilvēkam nav apliecības, tad viņš pārvietoties ārpus dzīvojamās zonas tikai ar citu gājējam, kuram ir vajadzīgā apliecība.

Šo noteikumu mērķis, pirmkārt, būtu pasargāt pašus gājējus no tām bīstamām situācijām, kurās tie mēdz bieži iekļūt aiz elementāras CSN nezināšanas.

Šiem kāda īpaša darba specifika? Drošības prasība vai? Ko tad šie ir izdarījuši labu tautai, ka tagad kāds šiem gribēs nodarīt, ko sliktu, kamēr, piemēram, ministru prezidents brauc pa Biķernieku ielu.

Vai varbūt tieši otrādi? Baidās no tautas, ka tā varētu gribēt ko sliktu nodarīt šīs valsts galvām? Bet varbūt tad ir jāstrādā tā, lai tautai nebūt par to atriebties, nevis tikai tukši jārunā preses konferencēs un jāatsaucas uz politisko oponentu slikti padarīto darbu. Ar domu, ka pats ir labāks tāpēc, ka nav bijis tas sliktais darītājs.

1. (AŠ)² izved Latvija no ekonomiskās un politiskās krīzes?
2. Latvijas hokeja izlase uzvar spēlē pret Kanādu?

Nu ja vairākas dienas turpinās Eyjafjallajökull izvirdums, kas traucē aviosatiksmi, tāpēc daudzi steidzas izmantot alternatīvos sauszemes transporta veidus, tajā skaitā automašīnas. Tad lūk, jautājums, kāds pārvietošanās veids dabai draudzīgāks.

Par pamatu ņemsim maršrutu Rīga – Brisele. Salīdzināšu Airbus A320 un piecvietīgo vieglo automašīnu.

Degviela

Lidmašīna

Daži dati par Airbus A320-200:

• Pasažieru skaits: 180;
• Maksimālā lidojuma attālums: 5900 km;
• Maksimālais diegvielas daudzums: 24210 l.

No šiem rādītājiem var izskaitļot, ka uz vienu cilvēkkilometru Airbus A320-200 patērē 0,0227 l degvielas.

Attālums starp Rīgas un Briseles lidostām ir 1433 km, tātad lidojumam no Rīgas līdz Briselei uz 1 pasažieri vajag patērēt aptuveni 32,53 l degvielas.

Automašīna

Saviem aprēķiniem, pieņemšu, ka automašīna patērē 6,6 l benzīna uz 100 km (faktiskais manas mašīnas patēriņš). Piecvietīgā automāšinā, izņemot vadītāju, var iesēdināt 4 pasažierus. Tātad automašīna uz vienu cilvēkkilometru patērē 0,0165 l benzīna.

Pa autoceļiem attālums starp Rīgu un Briseli ir 1981 km, tātad brauciem no Rīgas līdz Briselei uz 1 pasažieri vajag patērēt aptuveni 32,69 l benzīna. Ja pieņem, ka automašīna atpakaļ atgriežas tukša, tad viena pasāžiera nogādāšanai uz Briseli vajag 65,37 l.

CO₂ izmeši

Lidmašīna

Izmantojot Atmosfair.com kalkulatoru, var aprēķināt, ka lidojumam no Rīgās uz Briseli (Airbus A320-200, lidojot pēc saraksta, ekonomiskajā klasē) uz 1 pasažieri pienāksies 290 kg CO₂.

Automašīna

Variants Nr. 1 – pēc izmešu normas

Manai mašīnai noteiktā CO₂ izmešu norma ir 139 g/km, to arī izmantošu aprēķinos. Un rezultātā sanāk, ka ceļojuma laikā no Rīgas uz Briseli tiks izdalīti 276 kg CO₂ jeb uz 1 pasažieri pienāksies 69 kg.

Variants Nr. 2 – pēc degvielas vidējā patēriņa

Ņemot par pamatu aprēķiniem patēriņu 6,6 l/100km un to faktu, ka no 1 l benzīna, sadedzinot, izdalās 2,345 kg CO₂. Tad sanāk, ka brauciena laikā tiks izmesti 299 kg CO₂ jeb uz 1 pasažieri pienāksies 75 kg.

Secinājums

Jā, mani aprēķini ir ļoti aptuveni, tomēr dažus secinājumus atļaušos izteikt. Lai gan lidmašīna patērē uz vienu cilvēkkilometru par ~40% vairāk nekā automašīna, toties lidmašīna spēj spēj kompensēt šo kaitējumu nolidojot īsāku attālumu nekā ir jāveic automāšīnai. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka lidmašīnas arī nelido gluži pa taisnu līniju.

Arī būtiski lielāku kaitējumu dabai var nodarīt tas fakts, ka visdrīzāk šajā situācijā automašīna atgriezīsies atpakaļ tukša, tāpēc mašīnas radītais piesārņojums dubultoties.

Ja apskatās, kas uz CO₂ daudzumu, kas tiks izdalīts atmosfērā, tad var redzēt, ka rēķināt pēc patērētās degvielas daudzuma nav gluži pareizi. Domāju, ka tagad aprēķinātie skaitļi ir daudz daiļrunīgāki nekā iepriekš, un domāju, nekādus papildus secinājumus no manas puses nevajag.

Video, sižets par velobraucējiem no 3:43.

Šī ir atbilde uz Endija Lisovska pieraksti: Lielā Talka. Nepiedalīšos.

Katru rītu es noteikti pieeju un paskatos laukā pa logu. Ziemā es vēroji, cik sasniedzis. Atkušņa laikā vēroju, ka pamazām samazinās sniega kārta. Bet tagad katru rītu es redzu cik ir piemēslots tas zāles pleķītis, kas ir praktiski pie mājas, kurā es dzīvoju.

Protams, var jau klusāk vai skaļāk nolamāt tos, kas piemēsloja to šo un citus zālājus. Un var jau gudri spriedelēt par to, ka visādos uzkopšanos darbos būtu jānodarbina pašus mēslotājus. Bet tas skats paveras man nevis tiem mēslotājiem. Un tieši es gribu redzēt, ka tajā zālienā aug pavasara zāle, kā tā kļūst zaļāka, ka tuvojoties vasarai tur ziedēs pienenes un zaļo krāsu nomainīs dzeltenā.

Protams, dažs labs var turpināt skatīties uz šiem un citiem atkritumiem, kas mētājas zemē, un principa pēc gaidīt, ka kādu pieķers izmetam papīrīti zālienā un liks tam uzkopt. Un galvenais palikt pie apziņas, ka viņa principi ir un paliek nelokāmi, jo ne viņš ir mēslojis, ne viņam arī jāsakopj.

Tomēr es iešu un sakopšu to zālienu, lai pienenēm ir kur ziedēt. Tikai vēl jāizdomā, kur sadabūt grābekli, lai uzkopšanas darbi būtu efektīvāki.