Tvīziņas

Ja nu kādreiz esi apsvēris iespēju tvītot ar vienkāršu īsziņu starpniecību, bet tev nācies secināt, ka diemžēl Latvijā dzīvojošiem tādas privilēģijas nav, tad nu tagad tev ir tāda iespēja. Pāris attapīgu cilvēku beidzot ir nolēmuši aizlāpīt šo “caurumu”, un piedāvā izmantot TweetSMS.lv, ka starpnieku starp tavu tālruni un tavu Twitter kontu. Kā mēdz sacīt, viss ģeniālais ir vienkāršs.

Labi, varbūt nekas tur ģeniāls nav, bet nu ir brīnums, kāpēc neviens līdz tam aizdomājies, ko tādu ieviest, jo Twitter-bums Latvijā ir novērojams jau ilgāku laiku.

Par latviešiem ārzemēs

Šis ir atbildes raksts uz Cita Diena: Vēlreiz par dubultpilsonību.

Visu laiku, kopš man ir vismaz šķietama sajēga par politiskajiem procesiem, kas norisinās Latvijā, man izraisījuši smīnu, pat smieklus ārzemju latviešu centieni ietekmēt politisko dzīvi tepat Latvijā.

Lūk kāda jums tur daļa, kas notiek te pie mums? Jums tiešām šķiet, ka jūs tur labāk varat zināt, par ko balsot un par ko ne? Jums tur ir vairāk informācijas? Šaubos, jo pat šeit dzīvojošiem ir maz informācijas par tiem, par kuriem tiek piedāvāts balsot, jo arī mēs saņemam informāciju caur masu mēdīju “prizmu”, kas bieži vien “skaļuma” pēc pasniedz ziņas pa savam.

Un kāds jums no tā labums? Trūkst identitātes? Un tagad nepārvarama vēlme rast šo identitāti, ietekmējot politiskos procesus Latvijā. Tad kāpēc nepārcelties uz dzīvi Latvijā un cīnīties par savām tiesībām un savas tautas un valsts nākotni te? Gan jau lielākā daļa no šiem ārzemju latviešiem nemaz arī nevēlas atgriezties uz šejieni (protams, ar izņēmumiem, kuriem ir patiesa vēlme, bet nav iespēju). Tad kāpēc nedzīvot vienkārši mierīgi dzīvi tur, kur dzīvojat, jo tur jums ir labāk nekā šeit, un nelīst mūsu valsts darīšanās?

Un nepārprotiet mani. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir tiesības dzīvot tur, kur viņiem patīk labāk. Bet man ļoti nepatīk šī liekulība.

Par attieksmi

Zinu, ka būtu jāraksta tikai par labu, bet sliktu vienkārši jāaizmirst. Bet šoreiz kaut kā nesanāk pieturēties pie šī principa.

Šodien Kārļa Ulmaņa gatves un Vienības gatves krustojumā nedarbojās luksofors – tikai mirgoja dzeltenais. Un kā izrādījās, tad Vienības gatve ir galvenais attiecībā pret Kārļa Ulmaņa gatvi. Tā nu Kārļa Ulmaņa gatvē sāka veidoties sastrēgumi abos virzienos.

Piezvanīju uz RDSD un apjautājos, vai šie nevar noorganizēt kādu regulētāju uz šo krustojumu, un pastāstīja, ka regulētāji atteicās braukt uz šo krustojumu. Tā nu es aizdomājos, kas ir atbildīgs par satiksmes regulēšanu šādos gadījumos un kāpēc tie atteicās. Tā nu es izdomāju, ka par šo varētu būt atbildīgs Satiksmes uzraudzības birojs jeb ceļu policija (kļūdos? labojiet lūdzu!). Kāpēc viņi atteicās braukt? – lūk tas ir jautājums, kam es gribētu zināt atbildi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viena ekipāža pati brauca pa Kārļa Ulmaņa gatvi un tajā esošajiem policijas darbiniekiem noteikti bija priekšstats par to situācija, kas bija izveidojusies šajā krustojumā.