Trešā diena bijusi visaktīvākā. Šoreiz aizbraucām uz Santa Klausa ciematiņu un bijām apmeklējuši Santa Parku.

Santa Klausa ciematiņš atrodas tieši uz polārā loka. Bija interesanti pavērot, kā var vienkāršu ģeogrāfisku jēdzienu pārvērst par veselu zīmolu.

Pašā ciematiņā nekā īpaši daudz nebija. Bija Santa Klausa ofiss, Santa Klausa galvenā pasta nodaļa un daudz suvenīru veikaliņu.

Ciematiņā ir arī simboliski iezīmēta polārā loka līnija, tā kā mēs varējām uzskatāmi šķērsot šo loku vairākkārtīgi.

Paveicās, ka ierādāmies uz to ciematiņu diezgan agri, kāmēr līdz tam Santa Klausam nebija izveidojusies ļoti gara rinda. Izstāvējām to rindu, lai redzētu pašu galveno Santa Klausu. Redzējām, nofotografējāmies. Sākumā jau nebija domas to fotogrāfiju pasūtīt (padārgs prieks — 25 EUR), tomēr redzot, ka ir sānākusi laba, tomēr paņēmām.

Nākamā mūsu izklaide biju vizināšanās ar suņu vilktām ragaviņām. Bija it kā interesanti, tomēr diemžēl brauciens bija paīsu, lai to pilnvērtīgi izbaudīt. Tomēr bija interesanti pavērot to Hasky sugas suņus. Jā, viņu uzvedībā uzreiz ir redzama nepārvarama vēlme skriet un vilkt tās ragaviņa. Daža indivīdi nevarēja pat mierīgi nostāvēt, kamēr pasažieri kāpa iekšā ragaviņās.

Vēlāk sekoja bezmērķīga staigāšana pa suvenīru veikaliņiem un normālas ēstuves meklēšana, jo, galvenokārt, visur tikai piedāvāti ātrie uzkožamie, bet man tomēr gribējās kārtīgi paēst. Paveicās, ka toreiz nebija diezko auksti (bija ap nulli grādu), jo nācās nedaudz pasalt, kāmēr gaidījām autobusu, kurš bija aizkavējies par kādu stundu.

Vēlāk sekoja Santa Parka apmeklējums. Šis parks ir lielā mērā uz bērniem tendēta izklaides vieta, kas ierīkota klintī izcirstā milzīgā alā. Nezinu, cik gan tā ir izcirsta, bet tas, ka ir zem zemes, tas noteikti. Tā kā, galvenokārt, izklaides bija paredzētas bērniem, tad arī nav ko šeit vairāk stāstīt.

Bet ar to vakars vēl nebija beidzies. Jo ceļojuma organizētāji bija parūpējušies par svētku vakariņām, kas mūs sagaidīja viesnīcā. Pašas vakariņas atkal bija zviedru galds, tomēr vakara gaitā pie mums bija ieradies Salavecis, kam maisā ar’ bija kādas dāvanas. Protams, tie bija kaut kāda nieciņi, tomēr patīkami nieciņi.