Es te ievēroju, ka sen neesmu neko rakstījis par satiksmi, precīzāk tās organizāciju Rīgā un tās tuvumā. Un kā reiz šonakt gadījās kāds novērojums, par kuru sagribējās uzrakstīt. Šoreiz stāsts būs par Rīgas apvedceļu.

Domāju, ka daudziem ir zināms, ka uz Rīgas apvedceļa ir uzstadīti luksofori pēc stastikas bīstamākajos krustojumos. Šoreiz es necentīšos apcerēt, cik tas ir prāta darbs, izbūvēt uz ārpilsētas šosejas luksoforus, bet viennozīmīgi, ka nedaudz labāk ir, nekā bija agrāk. Tikai vai nevarēja vēl labāk?

Šoreiz būs stāsts (hm… vai pāris teikumus var saukt par stāstu?) par šiem luksoforiem naktī. Stāvot naktī pie viena no šādiem krustojumiem un cītīgi vērojot to sarkano gaismu, kas man liedza tālāku kustību es centos saskatīt kaut vienu mašīnu, kurai šī mana stāvēšana deva kādu labumu. Protams, kamēr šķērsojošajai plūsmai dega zaļā gaisma neviena mašīna nebrauca garām.

Un tāpēc man radās loģisks jautājums… Kāpēc šos luksoforus naktī nevarētu pārslēgt uz dežurējošo režīmu?