Ubuntu, Gnome, OpenOffice.org u.c. jeb mani iespaidi par atvērtā koda programmatūru

Ar šo rakstu es mēģinu uzsākt rakstu sēriju, kuros es centīšos ar jums dalīties savos iespaidos par atvērtā koda programmatūru. Šajos rakstos atspoguļosies tikai tikai mans subjektīvais viedoklis, kas radies par katru no programmām, ko esmu tikai izmēģinājis vai jau ikdienā lietoju. Bet iesākumam neliela atkāpe pagātnē…

Mandrake – pats sākums

Pašu atvērto koda programmatūru jau lietoju kādus 5..6 gadus, kopš izmēģināju Mandrake 7. Toreiz tā bija vienkārša paspēlēšanās un drīzumā par to Mandrake tika aizmirsts.

Red Hat Linux – pirmai nopietnais mēģinājums

Kādu laiku vēlāk es pamēģināju pilnībā migrēt uz Linux. Toreiz, ja nemaldos, biju mēģinājis dzīvot zem Red Hat Linux 9. Arī darbā toreiz biju uzlicis sev šo pašu vidi. Biju ilgi un cītīgi to lietojis līdz man radās nepieciešamība pēc Windows, jo man bija jātaisa mans kursa darbs un bija vajadzīgs Turbo Pascal. Vēlāk gan es savu kursa darbu biju uztaisījis iekš FreePascal, bet tomēr paliku izmantot Windows.

Fedora Core – šoreiz tikai darbā

Atgriešanās pie Linux jau Fedora Core veidolā man pirms pāris gadiem, kad man to nācās izmantot darbā, bet es pārāk par to nebēdājos. Sākumā virsu tika likts virsū Fedora Core 4. Vēlāk ar nepacietību sagaidīts Fedora Core 5. Toties interese pret Linux izzuda, kad iegādājos savu portatīvo datoru, kurš tika aktīvi izmantots darbam un uz kura, protams, bija preinstalēts Windows.

Noslēgumam jeb situācija šodien

Ja atskatās atpakaļ un tad salīdzina ar mūsdienu situāciju, tad var redzēt, ka atvērtā koda kopiena ir gājusi patiešām garu ceļu un ir sasniegusi daudz. Kā jau ir iepriekš rakstīju, šobrīd uz mana uzticamā datora dzīvojas Ubuntu. Šī sistēma tiešām ir lietotājam draudzīga. Vairs nav nepieciešamības eksperimentēt un pārkompilēt kodolu, lai piedabūtu darboties kādu iekārtu savā datorā. Vairs nav jālien nez kādos teksta failos, lai pielāgotu sistēmu savām vajadzībām.

Protams, ir arī trūkumi salīdzinājumā ar komerciālajām vidēm, bet dažos aspektos brīvā programmatūra ir gājusi tālāk. Piemēram, ja lietotājam rodas nepieciešamība pēc kādas programmas, kas vēl nav viņa datorā, viņam vienkārši ir no galvenās izvēlnes jāizvēlas Add/Remove, jāatķeksē vēlamā programma un jāapstiprina vēlamās izmaiņas. Pēc mirkļa izvēlētā programma jau ir viņa datorā. Vai jūs varat, ko tādu iedomāties iekš Windows?

Labi… Šoreiz beigšu uz šīs retoriskās nots, bet nākamreiz pastāstīšu par Compiz Fusion.

4 thoughts on “Ubuntu, Gnome, OpenOffice.org u.c. jeb mani iespaidi par atvērtā koda programmatūru

  1. Mhe, mani Linux prieki sākās ar SuSE6.2 – vēl videnes laikos no vācijas man atveda oriģinālo SuSE. Ar lielām mokām Linuxis tika uzdabūts uz 486ās mašīnas ar 16MB RAM un izskatijās tas viss aptuveni šādi: http://www.linux-box.nl/screenshots/arnout001_big.jpg
    Tālāk jau Mandrake, RedHat, gadi divi uz Slackware, tad Debian un beigu beigās jau gadus 2us Ubuntu.