Par sastrēgumiem

Ziniet… Bet patiesībā mūsu pilsētā sastrēgumu nav. Varbūt kādu dienu, kāds rets rodas, bet pārsvarā mūsu pilsētā vienkārši ir apgrūtināta kustība. Un arī tikai, galvenokārt, uz lielajiem ceļiem un centra rajonā.

Labi… Patiesībā es gribēju parunāt par tiem, ka bļauj, ka uz mūsu pilsētas ceļiem ir tik slikti. Ja tā padomā, tad tie vien ir tie paši autovadītāji, kas savās mašīnās stāv šajos sastrēgumos. Diezgan jau parodoksāli sanāk, paši sēž tajās mašīnās un veido tos sastrēgumus un tad bļaustās apkārt.Vēl jo jautrāk kļūst, ka no mūsu domes sadzird kādu ideju, kā uzlabot to situāciju un tad sākas bļaustīšanās no visām pusēm, ka tajā domē sēž muļķi, ka viņi neko nevar izdomāt utt.

Bet patiesībā nav jau tā, ka tās domes idejas ir galīgi stulbas. Labi, kad paklīda tās baumas par pāra-nepāra dienu sistēmu, tad jau šķita, ka neko labu sagaidīt neizdosies. Bet, ja tic paša Birka izteikumiem, tas bija tikai piemērs, ka šīs problēmas risini citviet pasaulē un pie mums to nemaz arī nedomā ieviest, tad ir skaidrs, ka tā bija tikai masu mēdiju sacelta ažiotāža.

Un atgriežoties pie tiem izteikumiem, kurus izteicu pirmajā rindkopā, ka Rīgā nav sastrēgumu. Varu stāstīt tikai no savas pieredzes, ka nav jau patiesībā tik traki, lai vajadzētu ķerties pie radikālām metodēm. Ikdienā pats esmu viens no tiek sastrēgumu radītājiem, bet negribētu sūdzēties, ka nekur nevar tikt. No rīta tīri sakarīgā laika intervālā nokļūst līdz universitātei vai darba vietai. Vakarā pēc šiem sastrēgumiem ātri tieku līdz mājām. Patiesībā jūtos tīri normāli.

Kāda ir morāle? Varbūt nekādas, bet es vēlējos pateikt, ka patiesībā paši vien esam vainīgi, ka stāvam tajos sastrēgumos tā vietā, lai pārkāptu sabiedriskajā transportā un bļautu, ka tas nav panesams, bet tad vismaz būtu pamatojums to darīt.

Comments are closed.