Nu re… Vairāk nekā mēnesi neko nebiju rakstījis…
Beidzot es atradu nedaudz brīva laiciņa, lai ar Jums padalītos ar savām domām.
Bet iesākumam, neliela tēma nelielām pārdomām… Kāds emuāru saturs ir interesantāks? Tas, kurā cilvēks dalās ar saviem mazajiem novērojumiem, piemēram, ka šis. Vai tomēr tas, kurā cilvēks izklāsta savas pārdomas un rosina arī lasītāju aizdomāties?
Gan/gan. Tas atkarīgs no tā, par ko raksta un kas raksta :)
Es vienmēr domāju, kāda gan jēga rakstīt šādus “atgriešanās rakstus”, ja tā pat nekas netiek rakstīts?
Labs jautājums… Iespējams tādēļ, lai radītu iespaidu, ka šie emuāri nav miruši un tie joprojām tik papildināti.