Šobrīd guļu uz dīvāna un rakstu referātu Ievadā studiju nozarē. Un tik ļoti iepatikās mana pirmā nodaļa, ka man sagribējās, to publicēt šeit.
Jau kopš skolas vecuma biju plānojis, ka mācīšos tieši Rīgas Tehniskajā universitātē. Tomēr laika gaitā domas par sapņu augstskolu sāka mainīties. It īpaši tad, kad bija izcēlies skandāls par to, ka RTU bija problēmas ar akreditāciju. Tas bija spēcīgi iedragājis universitātes reputāciju arī manās acīs.
Toties, laikam ejot, pamazām šī nepatīkamais traips universitātes vēsturē tikai aizmirsts. Mana interese par RTU sāka atkal pieaugt. Paralēli mācībām Rīgas Valsts tehnikumā, kur es biju mācījies Datortehnikas nodaļā un saņēmu programmēšanas tehniķa diplomu, sāku strādāt par programmētāju. Ir jāatzīst, ka salīdzinot reālās darba tirgus prasības un to, ko pasniedza, diezvai cilvēks ar tā zināšanām, ko sniedza RVT (Pascal, nedaudz C++ un Access, kā arī nedaudz citu teorētisku zināšanu IT jomā) var pretendēt uz labu darba vietu.
Pieaugot manai pieredzei, kā arī, aizvien vairāk iedziļinoties savos veicamajos uzdevumos, sāku ievērot, ka bieži vien man ir nepieciešams veikt arī papildus uzdevuma prasību analīzi no biznesa loģikas viedokļa. Tā kā es sapratu, ka šī nepieciešamība iziet ārpus parasta programmētāja uzdevumiem, sāku interesēties par iespējām paplašināt savas teorētiskās un praktiskās zināšanas. Mani ieinteresēja sistēmanalītiķa profesija.
Augot interesei par šo profesiju, sāku meklēt iespēju to apgūt. Man neizdevās atrast pārāk daudz augstskolas, kuras piedāvātu mācīties šo arodu. Precīzāk man izdevās atrast informāciju, ka šāda profesija tiek pasniegta tikai divās augstskolās: RTU un TSI (Transporta un sakaru institūts). Protams, izvēla uzreiz krita uz RTU, jo šī ir valsts augstskola ar valsts finansētām budžeta vietām.
Izstādē „Skola 2006” pirmajā kārtā biju apmeklējis tieši RTU DITF stendu, kur arī uzzināju, ka šo profesiju var apgūt, izvēloties Datorsistēmu programmu. Tomēr nedaudz vēlāk mana dzīvē sekoja kāds pavērsiens – man tika piedāvāts darbs kādā starptautiskā IT uzņēmumā. Šis darbs solīja labu un stabilu darba vietu ar nesliktu atalgojumu, tomēr tajā darbā bija svarīgi ievērot stingro darba grafiku, ko būtu ļoti grūti apvienot ar studijām. Neskatoties uz to, ka vēlējos studēt, jo uzskatu, ka studijas ir ļoti vērtīga dzīves pieredze, es piekritu tam darbam. Un šī piekrišana nozīmēja tikai to, ka es varēju aizmirst par studijām RTU – tās vienkārši būtu nereāli apvienot ar jauno darbu.
Tomēr mani glāba kāda vienkārša sakritība vai nejaušība, nezinu, kā to precīzāk nosaukt. Kādu agru sestdienas rītu es biju aizvedis māti uz darbu un vienkārši bezmērķīgi vizinājies ar mašīnu, jo īsti nebija, ko darīt tajā rītā. Parasti sestdienās biju braucis skatīties kino, bet toreiz vēl bija pārāk agrs, un kinoteātris vēl bija ciet. Un tad es atcerējos, ko tajā dienā bija RTU Informācijas diena, ko sākumā nemaz nebiju plānojis apmeklēt, bet tā kā bija vien jākavē laiks, tomēr beigās nolēmu apmeklēt to. Neko zaudēt no tā es nevarēju. Un tas bija pavērsiena punkts.
Es biju it kā apburts no prezentācijas, it īpaši no Studentu parlamenta sagatavotā stāsta par studentu dzīvi. Kopš tās dienas es mērķtiecīgi biju virzījies uz to, lai iestātos RTU. Jau pirmdien atzvanīju uz jauno darbu un pateicu, ka diemžēl mūsu sadarbība nebūs iespējama. Un šī rīcība bija dubultā vērtīga, jo pēc pusotra mēneša man tika piedāvāts 2 reiz labāks darbs jau citā kompānijā, kura man ļoti labprāt piedāvāja iespēju apvienot studijas un darbu.
Tālāk praktiski visas manas darbības bija vērsta uz to, lai iestātos un sāktu studijas tieši RTU, tieši DITF, un tieši LDI. Es biju tik ļoti pārliecināts, ka vēlos studēt tieši šeit, ka biju iesniedzis dokumentus tikai un vienīgi RTU.
Tā kā par to, ka es mācos tieši RTU DITF LDI, man lielā mērā ir jāpateicas vienkāršai sakritībai, jo es gadījos īstajā vietā, īstajā laikā.
novēlu nezaudēt optimismu, jo studēt RTU DITF nav viegli ;) Varu uzreiz jau pateikt, ka pirmie divi gadi ir diezgan … čābīgi.
“Pirmie divi gadi ir diezgan … čābīgi ”
un pārējie ir vienkārši bezjēdzīgi :)
Hm… Priekš kam uzreiz tik skarbi? =)
Starpcitu, sistēmanalītiķa kvalifikāciju var arī iegūt ISMA’ā (Kovancovs tur arī pasniedz matemātiku :) ), tā kā vismaz trijās augstskolās.
Nu… Teiksim tā… Es ISMA pēc tās izstādes “Skola 2006” vairs vispār nerespektēju.
Pirmais, ko man uzreiz sāka uzsvērt tie studentiņi, kas to toreiz ar mani runāja, ir tas, ka ISMA ir beztermiņa akreditācija un tas ir galvenais.
Teiksim tā… Nekad neesmu dzirdējis par beztermiņa akreditāciju, un tāpēc man tas izklausījās kā blefs. Tas bija vienkārši smieklīgi.
par šo visu es varu teikt tikai to, ka viss kas nenotiek notiek uz labu :)
P.S ja pirms gada es būtu aizbraukusi uz ASV, tad tagad vēl sēdētu skolas solā, nevis jau otrajā kursā :P bet man labāk patīk šeit!!!
RTU DITF faķis ir pietiekami liels iestādījums, lai būtu dažādas galējības.
Ir gan “haļava” (IT atzars), gan “bezjēdzība” (šis tas DADI atzarā), gan arī “guru” (LDI LDK). LDI STPK (ar Eiduku priekšgalā) arī ir spēcīgs virziens.
Liela daļa to negatīvās atsauksmes par RTU nāk no tiem, kas īsti nezināja kurā atzarā grib mācīties un kur kas viņus sagaida, kā arī no tiem, kas vienkārši nespēj pavilkt RTU.
Par Eiduku daudzi izsakaas labi, bet nu nez, laigan man attieciibas ar vinju bija briinishkjiigas, varbuut, ka vinjsh zin savas DB un buraas cauri visam jaunajam, nubet lekcijas vinjsh nepasniedza sakariigas. Lai nokaartotu eksi vai kursadarbus, man pieraxtu klade neko nepaliidzeeja, tur bija kish-mish, mekleeju info no citiem avotiem.
Savaadaak RTU, kas negrib maaciities, tam haljava un taa arii neko neiemaacaas, kas grib iemaaciities, tas maacaas lielaakoties patstaaviigi un kautko ar zin. Tev buus RTU labi, tu esi saacis jau straadaat un zini kas ir vajadziigs un kur to pielitot, man bij savaadaak, toreiz es tur daudziem priekshmetiem neredzeeju nekaadu jeegu :(, bet tagad atceros un saprotu, ka tomeer vajadzeeja maaciities. Bet leerums priekshmeti tur tomeer ir lieki, tiiraa laika teereeshana.
Eliara:
Kuri priekšmeti, tavuprāt, ir lieki?
Taa gruuti pateikt, kuri priekshemti lieki, es ar vinjus vairs neatceros visus un kur nu veel nosaukumus. Ja prieksh pasha, it kaa jau neviens priekshmets nav lieks, kaut astrologjiju ja maacitu DITF, info nekad nav par daudz, tikai atkariigs kaa vinju pasniedz. Nav tur visi pasniedzeeji savaa darbaa guru/fanaatikji, katram savs nikjis, dazhs naak kad grib, cits saliek neparko ‘automaatus’ (tas ir kad exis nav jaakaarto), citam manaami jau sen pensijaa bija jaabuut utt. Ehh pasham jaaiziet cauri, lai to visu saprastu, bet pirmie 2 gadi tieshaam bija saspringti un bardaks ar.
Pirmais kurss, pizģec, fizika, ķīmija, WTF. Otrais kurss, elektrotehnika, WTF, bet jau labāk. Trešais kurss, ir ķipa zajebis, bet ne man. Izrādās, ka RTU gatavo sistēmanalītiķus, bet, kā saka Oksana Ņikiforova, mana sapņu profesija – dievs koderis – beidza pastāvēt 70. gadu sākumā. Tagad viss notiek vizuāli: MDA, NetBeans ‘n’ shit, un dators pats ģenerē kodu. Pārciešu eksistenciālu krīzi. Diez vai atgriezīšos uz maģistriem.
Starp citu, paldies Kovancovam un Kremeņeckim par integrāļiem.
Eiduks ir kruts džeks. Viņa mājas darbi ir vieni no grūtākajiem. Vislabākais lektors ir Grundspeņķis – ņem katru priekšmetu, ko viņš pasniedz, lai kas tas arī nebūtu!
Jap… Es ar’ sāku nedaudz aizdomāties, vai vēlēšos turpināt tālāk par maģistriem.